Latvijā Kurzemes dienvidos, Vaiņodes, Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu cer atrast zeltu, platīnu, niķeli un citus krāsainos metālus. Speciālisti neapgalvo, ka šīs dārgmetālu rūdas noteikti tur būs, bet, ja nemeklēšot, neko arī neatradīs.
“Ja Latvijas likumi atļautu zemes dzīļu izpēti, mēs varētu ķerties klāt kaut vai rītdien,” teic Kanādā dzīvojošais latviešu cilmes ģeologs Andrejs Bite. “Latvijā ceram atrast niķeli, varu, platīnu, pallādiju un zeltu. Ja to atrastu, tad Latvijas ekonomikai tas būs milzu ieguvums. Var droši teikt, ka vienā rāvienā Latvija kļūtu stāvus bagāta,” spriež pieredzējušais ģeologs.
Viņš intervijā ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka izpēti traucē veikt zemes īpašnieku tiesības ne tikai uz zemes virskārtu, bet arī visu, kas zem tās. Jau vismaz četrus aizvadītos gadus Latvijā runā par nepieciešamību pievērsties niķeļa, vara, platīna un citu vērtīgu krāsaino metālu rūdu meklēšanai. Derīgo izrakteņu izpēte un to iespējamā ieguve pat ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam kā atbalstāmā darbība. Ja meklējumi būtu sekmīgi, rūdu iegūšana kļūtu par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomiskās attīstības virzieniem. Iespējams, tā ļautu īstenot to ekonomisko izrāvienu, par ko jau labu laiku prāto politiķi.
Šķiet, par šo tēmu publiski jau ir runāts krustām šķērsām, un neviens runātājs it kā nenoliedz tās valstisko nozīmi un ekonomisko izdevīgumu, ka krāsaino metālu rūdu iegulas tiktu atrastas. Bet diemžēl četros gados tālāk par sarunām netiek.
Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas, pirms četriem gadiem pirmoreiz ierunājās kanādiešu ģeologi, tostarp Kanādā dzīvojošais tautietis Andrejs Bite mūsu valsts augstāko amatpersonu vizītes laikā. Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš atzīst, ka A.Bite arī bijis pirmais, kurš ierosinājis pievērsties zemes dzīļu izpētei un rūdu meklēšanai.
Jautāts, kāpēc šī lieta nevirzās uz priekšu, A.Bērziņš atbild, ka, iespējams, tās amatpersonas, no kurām atkarīgi lēmumi, līdz galam nav izpratušas šā pasākuma nozīmi. Viņaprāt, tā gan neesot politiska negribēšana. Rūdu meklējumi cilvēku prātos drīzāk šķiet pasākums, no kura taustāmu labumu varētu iegūt, pats ātrākais, pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem.
Kā zināms, sākt izpēti, kas varētu skart plašus apgabalus Kurzemes dienvidu daļā, kavē privātīpašnieku neierobežotās tiesības ne tikai uz zemes virskārtu, bet arī uz dzīlēm. 2016.gada decembrī valdības apstiprinātā koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei gan neparedz tās aizskart.
Koncepcija būtībā ir vienīgais sasniegums aizvadītajos četros gados, kopš sākušās sarunas par zemes dzīļu izpēti. Bet joprojām nav paša galvenā – likuma, kas ļautu sākt zemes dzīļu izpēti un kas reizē būtu drošība dzīļu pētniekam, kurš gribētu ieguldīt naudu šajā pasākumā.
Gan jāpiebilst, ka koncepcija paredz vien nelielas izmaiņas jau iedibinātajā kārtībā. Tiek atbalstīts plāns noteikt zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus derīgo izrakteņu izmantošanai. Ja zemes īpašnieks iespītētos un nelaistu pētniekus viņam piederošajā zemes gabalā, tad valstij būtu tiesības organizēt izpēti bez viņa piekrišanas. Kādi īsti būtu šie ierobežojumi un cik lielā mērā tie neļautu īpašniekam izmantot zemi pēc saviem ieskatiem, tas koncepcijā gan nav pateikts.
Turklāt dokumentā paredzētie uzlabojumi pašlaik skar tikai ģeoloģisko izpēti, bet joprojām nav skaidrības, ar ko riskē zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks un kāds katram varētu būt iespējamais ieguvums.
Tad nu cerēsim, ka valstsvīri jau tuvākajos gados spēs rast kādu kopsaucēju, lai varētu sākt dārgmetālu meklēšanu mūsu zemītē.
