Kad pienākuši grūtāki laiki, pieaug inflācija un citās nedienās, gudri ļaudis saka - visdrošāk tādās situācijās turēties pie zelta un briljantiem, jo tiem vērtība nekad nezūd. Tad nu atkal mūžsenais jautājums - vai Latvijas zemē ir cerība atrast dārgakmeņus un cēlmetālu?
Kā jau esam daudzkārt rakstījuši, Latvijā atrast zeltu pavisam nelielos daudzumos teorētiski ir iespējams, tomēr diez vai tas būtu kas lielāks par kniepadatas galviņas lieluma tīrradnīti. Ar to bagāts nekļūsi. Tomēr Dabas muzejā ir bijuši arī cilvēki ar prāviem maišeļiem cerībā, ka tiem izdevies atrast zeltu.
"Bieži pie mums nāk un rāda materiālus, par ko mēs, ģeologi, savā starpā smejamies un saucam par kaķu zeltu – tas īstenībā ir baltā vizla, kas sadalījusies plāksnītēs un vizuļo kā mazi zelta gabaliņi," LNT raidījumam "Tautas balss" reiz stāstījusi Dabas muzeja Ģeoloģijas nodaļas vadītāja Anita Saulīte.
Citādi ir ar dimantiem. Izrādās, ka pat vairākās vietās Latvijā ir atrastas smiltis, kuru saturā esošie minerāli pavisam droši liecina par šo dārgakmeņu klātbūtni.
"Kādreiz te vēl to skatījās speciālisti, kuri strādāja dimanta raktuvēs Jakutijā, un tad viņi teica - jums noteikti vajadzētu būt dimantiem zemes dzīlēs."
Kopš padomju laikiem šie pētījumi gan ir apturēti, tāpēc līdz galam nav izpētīts, kādā dziļumā dārgakmeņi varētu būt atrodami, taču skaidrs - arot lauku, dimantus atrast noteikti nevarēs.
Arī Valsts proves uzraudzības inspekcijā, kas veic visu iespējamo atradumu ekspertīzes, nav gadījies redzēt nevienu Latvijā atrastu tīrradni.
"Mēs neesam sastapušies ar gadījumiem, ka tas ir bijis zelts vai dimanti, bet visbiežāk tie ir dažāda veida spīdīgi minerāli, piemēram, dzelzs pirīts, kas ir visbiežāk sastopamais minerāls, kuru jauc ar zeltu, jo tam ir metālisks spīdums un zelta krāsa," teicis inspekcijas vadītājs Pēteris Brangulis.
Sprīdīša sekotājiem vislielākās cerības ir atrast kādas zemē apraktas zeltlietas.
