Vai zināji, ka ziemas saulgrieži jeb īstie latviešu Ziemassvētki ir naktī no 21. uz 22.decembri? Iepazīstinām ar dažiem mūsdienu ticējumiem un agrāko laiku tradīcijām.
Pirms visiem svētkiem latvieši klāja gultas ar tīrām gultas drēbēm, mazgāja veļu un domāja par to, ko vilkt mugurā. Ticējums saka, ka Ziemassvētkos ir jāvelk jauns krekls. Uzposies arī tu, uzvelc ko īpašu!
Ja mājās tev vēl nav Ziemassvētku rotājumi, tad šodien vai rīt gan izrotā savu mājokli. Vari pagatavot, piemēram, vienkāršāko no senajiem rotājumiem – nedaudz apvārītā kartupelī iespraud spalvas, niedres vai rudzu salmus. Puzurs simbolizēja sauli un tas vienmēr bija jāpakar tā, lai tas visu laiku grieztos, jo saulītei visu laiku ir jāgriežas.
Ziemassvētki bija tas laiks, kad latviešu sētās tika dedzinātas īpaši daudz sveces, turklāt pat vietās, kur parasti tās nelika – pieliekamajā kambarī, maltuvē un citviet. Izgaismojam savas mājas – dedzinām sveces un sveicam saulīti!
Seno latviešu ziemas saulgriežu svinībās neiztika arī bez bagātīgi klāta galda, lai četras dienas būtu gan pašiem, ko ēst, gan viesus, ko pacienāt. Tādēļ svētku vakariņas neatliec tikai uz 24.decembra vakaru, sāc sevi un savus mīļos ar gardumiem lutināt jau šovakar! Kaut vai ar pīrāgiem, sklandraušiem un piparkūkām.
Savukārt Rusova hronika par Ziemassvētku tradīcijām Livonijā pirms 16.gadsimta vēsta:
"Pa Ziemas svētkiem un pirms gavēņa sākšanās ģildes namos bija ne mazāk jautra dzīve. Pēc labas iedzeršanas tirgoņu jaunatne uzstādīja uz tirgus laukuma lielu eglīti, rozēm izrotātu. Vakarā lielā barā ar sievām un jaunavām viņi ieradās pie eglītes ar dziesmām un rotaļām. Labi izlīgsmojušies, eglīti aizdedzināja, kuŗa nakts tumsā gaiši liesmoja. Saķērušies rokās, jaunie tirgoņi dejoja un lēkāja ap eglīti. Laida arī raķetes. Lai gan mācītāji spŗediķoja pret šādu deju, salīdzinādami to ar deju ap zelta teļu, tomēr neviens nepiegrieza tam vērības.
Tāpat nebija ne mēra, ne gala karuseļu izpriecām, dienu un nakti, sievu un jaunavu sabiedrībā, par spīti visiem mācītāju sprediķiem." – eglīti gan tagad iesakam nededzināt, bet ap svētku kociņiem dejot var arī tāpat.
Tikmēr pirms aptuveni 100 gadiem Tukumā bija šāda tradīcija – pēdējo svētdienu pirms Ziemassvētkiem saukt par "Zelta svētdienu". Tā ir viduslaiku tradīcija – pulcēties kopā svētdienā pirms Ziemassvētkiem un kopā gatavoties tiem.
Un nobeigumā jauks svētku pantiņš ar novēlējumu:
Ziemsvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zvaigznes sāk zaigot kā dimanta pogas.
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!
Iepriekš:
"Zelta leģendas" jeb vai zināji patieso stāstu par Ziemassvētku vecīti?
Kā pašam iegūt savu sudraba eglīti?!
