Ieži, minerāli, derīgie izrakteņi un citi resursi Latvijas zemes dzīlēs ir viena no mūsu valsts nacionālajām bagātībām.
Zinātnieki pēta to atrašanās vietu un īpašības un tagad arī izstrādā no tiem jaunus, konkurētspējīgus produktus, kas noderēs visdažādākajās nozarēs sākot no būvniecības un vides attīrīšanas un beidzot ar medicīnu un kosmetoloģiju.
Latvijas zemes dzīles pēdējo 60 gadu laikā ir labi izpētītas, un pētnieki ir apzinājuši tajās apslēptās bagātības. Piemēram, ir zināms, ka Latvija ir bagāta ar būvmateriālu izejvielām, kūdru, sapropeli un ārstnieciskajām dūņām. Šie ir tā dēvētie izmantojamie resursi, ko tūlīt var likt lietā. Tāpat mūsu zemei ir vairāki perspektīvie resursi, kas atrodas ievērojamā dziļumā un ko nepieciešams vairāk pētīt, lai tos varētu izmantot nākotnē, piemēram, nafta, ģeotermālā enerģija un ģeoloģiskās struktūras pazemes gāzes krātuvju ierīkošanai.
Latvijā ir atklātas arī augstvērtīgas dzelzsrūdas atradnes, kuru izmantošana patlaban gan vēl nav ekonomiski izdevīga. Konstatētas arī ģeoloģiskās struktūras, kas varētu būt perspektīvas dimantu meklēšanai. Tāpat ģeologi iegūst informāciju par brūnoglēm, dzelzs-mangāna konkrēcijām, urāna rūdu un citiem problemātiskajiem resursiem, kas ir retāk sastopami un iepriekš mazāk pētīti.
Jaunas izpētes metodes un produkti
Vietējo resursu izpēte un derīgo izrakteņu krājumu novērtējums noder Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc pirms pieciem gadiem Valsts pētījumu programmā aizsākts projekts "Jaunu tehnoloģiju izstrādāšana inovatīvu produktu radīšanai no Latvijas zemes dzīļu resursiem (ZEMES DZĪLES)".
Tā vadītājs ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes profesors Valdis Segliņš skaidro: "No vienkāršiem produktiem ar vienkāršām tehnoloģijām radīts lēts produkts ir visur Ziemeļeiropā, ar to mēs nevarēsim konkurēt, tāpēc projekta mērķis ir no vienkāršiem derīgajiem izrakteņiem iegūt iespējami dārgus, konkurētspējīgus produktus."
Protams, nav vienota risinājuma dažādiem zemes dzīļu produktiem, tāpēc projekta kopīgā virzība ir meklēt dažādus netradicionālus veidus, kā ar tehnoloģiskām zināšanām un iespējām, kādas patlaban ir pieejamas, atrast derīgajiem izrakteņiem jaunas īpašības.
No keramzīta līdz naftas attīrīšanai
Valdis Segliņš atklāj projekta veicēju domu gājienu. Piemēram, par pētījumu izejas punktu var ņemt keramzītu – īpaši porainu keramikas materiālu, ko ražo no māla un lieto ļoti plaši, sākot no granulām augiem un beidzot ar tenisa kortiem vai kā pildvielu betonam, starpstāvu siltinājumu jaunbūvēs. Lai arī tas ir labs sorbents (uzsūc dažādas vielas), lēts un noder siltumizolācijā, zināmas arī tā negatīvās īpašības – tas ir trausls, tāpēc to grūti transportēt lielos attālumos, jo tas sabirst. Tāpat tajā lielākoties nav savienotas poras, tādējādi materiāls mitrumu gan paņem, bet neatdod. Turklāt ražošanā tas ir energoietilpīgs (jāpatērē daudz enerģijas).
Patlaban keramzītu Latvijā ieved no citām valstīm, bet tikpat labi jaunu produktu, kam novērstas negatīvās īpašības, varētu ražot arī pie mums. Jāņem vērā, ka keramzīta ražošanas izejvielas māla apzinātais daudzums Latvijā ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropā. Turklāt pie mums māla iegulas ir ļoti daudzveidīgas.
Avots: "Ilustrētā Zinātne"
Iepriekš:
Zelts, dimanti un urāns atrodami arī Latvijā!
