Kad runa ir par drudzi, ne to, kas klasificējams kā slimība, tad ierasti pirmais prātā nāk „zelta drudzis”, taču ir vēl citi drudži, kas slavas ziņā daudz neatpaliek no šī.
Dimanta drudzis
Dimanta atradnes atklāja Dienvidāfrikā 19.gadsimta otrajā pusē. Pirmo meklētāju uzņēmumu dibināja 1871.gadā, kas sāka darbību mūsdienas pilsētas Kimberlijas apkaimē. Tur ieradās tūkstošiem alkatīgu meklētāju no visas pasaules, jo viņi bija sajutuši iespēju viegli nopelnīt, „tikai mazlietiņ parakņājoties zemē”.
Lielā cieņā bija 500 metru platais karjers „Lielais caurums”, kurā dimantus varēja iegūt pavisam vienkārši – ar ļoti smagu roku darbu. Zināms, ka kopš tā brīža apmēram pusgadsimta laikā meklētāji no šīs apkaimes virszemē izcēluši teju trīs tonnas dimantu.
Kaučuka drudzis
Šajā ziņā izteikti līderi ir brazīlieši, jo viņi „drudžojuši” pat divas reizes. Pirmo reizi tas notika pašās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, kad šī parādība aptvēra visu Amazones baseina teritoriju, proti, to, kur auga koks heveja. No šī koka sulas iegūst kaučuku, ko izmanto gumijas ražošanai.
Pasaules valstu „investori” vārda tiešā nozīmē uzbruka brazīliešu kaučukam, tādējādi Brazīlija kļuva bagātāka un aizvien civilizētāka valsts ar attīstītu infrastruktūru. Taču jau drīz izmanīgie britu „investori” pamanījās izvest mūžzaļā auga sēklas uz Āfriku un Āziju, kur tas viegli ieaugās, un tā kaučuks kļuva ievērojami lētāks, ļoti īsā laikā izputinot lielu daļu brazīliešu plantatoru.
Otro reizi kaučuka drudzis Brazīliju skāra Otra pasaules karā laikā, kad Japāna okupēja teritorijas ar hevejas laukiem, kas piespieda britus un amerikāņus atkal iepirkt kaučuku tieši no Brazīlijas.
Naftas drudzis
Pirmais naftas urbums tika veikts 19.gs. vidū ASV, taču kopš tā brīža vismaz pusi gadsimta neviens tā arī nesadūšojās uzsākt masveida melnā zelta iegūšanu. Naftas drudzis sākās Teksasā, kur tajā laikā galvenokārt audzēja kokvilnu un lopus, bet naftu sākotnēji izmantoja kā smērvielu.
Par lūzuma mirkli kļuva 1901.gads, kad sīkuzņēmēji, uz labu laimi urbjoties zemē, uzdūrās ievērojamām naftas atradnēm Spindltopas provincē. Burtiski nepilna pusgada laikā uzradās vismaz 200 tā dēvētie naftas tornīši, kas sāka ar pilnu jaudu pumpēt ārā no zemes dzīlēm „dzīvu naudu”, bet pēc aptuveni 30 gadiem Teksasas ziemeļaustrumu daļā atklāja vēl vienas tikpat gigantiskas atradnes.
Garšvielu drudzis
Tirdzniecība ar garšvielām allaž bijusi ļoti izdevīgs bizness. Viduslaikos to labi saprata spāņi un portugāļi, kuri iesāka ievest Eiropā indiešu un ķīniešu ingveru, piparus, krustnagliņas, muskatriekstu, vaniļu un Rietumindijā audzētos Čīles piparus.
17.gs. šo tirdzniecību pilnībā monopolizēja Holande, kas, nosakot ļoti augstas cenas, sapelnīja kolosālas bagātības. Taču pēc tam, kad iejaucās angļi, eksotisko preču cenas sāka strauji kristies, un drīz vien visdažādākās garšvielas jau kļuva pieejamas visplašākajiem iedzīvotāju slāņiem.
Zelta drudzis
Un visbeidzot – drudžu „karalis”. Zināmajā vēsturē tikai ASV vien bijuši trīs tādi drudži. Visspēcīgākais uzplaiksnīja Kalifornijā, kad 1848.gadā kāds ierindas strādnieks Amerikanriverā atrada zelta gabalu. Šis notikums kļuva par iemeslu tam, ka simtiem tūkstošu alkatīgu cilvēku burtiski okupēja neapdzīvoto apvidu, ātri vien pārvēršot to biezi apdzīvotā pavalstī.
Šī drudža beigas bija 1855.gadā, kad lielākās daļas zelta meklētāju tieksmes novirzījās ziemeļu virzienā, konkrēti – uz bijušo Krievijas teritoriju Aļasku.
