Ēģiptes priesteri esot apgalvojuši, ka zelts – tās ir lietus lāses, kas pār Zemi nolijušas tieši no saules. Savukārt senie skandināvi ticējuši, ka par zeltu pārvērtušās skaistuma, auglības un mīlestības dievietes Freijas asaras, kad viņa raudājusi skumjās par sava vīra nāvi.
Kopš senseniem laikiem zeltam piedēvētas maģiskas īpašības un spējas. Tā mirdzums simbolizē bagātību, skaistumu, veiksmi, veselību un ilgu mūžu. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka skaistumkopšanā un vēlāk arī industrijā šo cēlo metālu izmanto atbilstīgiem mērķiem.
Franču karaļa Henrija II slavenā mīļākā Diāna de Puatjē, nomirstot 66 gadu vecumā, esot izskatījusies tā, it kā viņai tik tikko būtu apritējuši ne vairāk kā 30 gadu. Galmā mēļoja, ka šī skaistākā no sievietēm savu dvēseli pārdevusi nelabajam un par to ieguvusi mūžīgu jaunību. Tomēr patiesība, visticamāk, meklējama pavisam citur. Pēc nāves Orleānas hercoga favorītes ķermenis tika iebalzamēts, bet pirms diviem gadiem viņas mirstīgās atliekas tika uzietas Anē pilsētā, kādas baznīcas tuvumā. Zinātnieki, izpētījuši kaulu un matu sastāvu, konstatēja, ka zelta saturs tajos pārsniedz normu 250 (!) reižu. Tas ļāvis secināt, ka Diāna, iespējams, regulāri dzērusi kādu jaunības eliksīru ar zelta daļiņām, ko viņai pagatavojuši tālaika alķīmiķi. Tomēr, dzenoties pēc mūžīgās jaunības, Diāna bija manāmi pārcentusies - saindēšanās ar zeltu izraisījusi sievietei anēmiju.
Lai arī zelta ārstnieciskās īpašības jau sen atzītas un tiek izmantotas medicīnā, iedarbības mehānisms uz cilvēka organismu līdz galam nav izpētīts. Pieņemts uzskatīt, ka zelts - tas ir ārkārtīgi spēcīgs antioksidants, kas paaugstina imunitāti, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un stimulē smadzeņu darbību. Japāņi, kas ilgus gadus pētījuši metālu ietekmi uz cilvēka organismu, ir radījuši ar zelta joniem piesātinātu ūdeni "Aurum". Viņi apgalvo, ka šis zelta ūdens palēnina novecošanās procesus, stimulē ādas un visa organisma atjaunošanos. Stāsta, ka visai drīz pēc tā lietošanas cilvēks jūt mundruma un enerģijas pieplūdumu. Turklāt Japānā pieņemts lietot īpašu zelta foliju, kas tiek pievienota tējai, sakē un ēdienam kā tonizējošs līdzeklis.
Dārgās zāles
Indiešu, japāņu un ķīniešu dziednieki līdz pat šim laikam ar zeltu ārstē dažādas ādas slimības. Šo metālu izmanto arī tradicionālajā Eiropas medicīnā. Kopš tā laika, kad XIX gadsimta beigās vācu mikrobiologs Roberts Kohs atklāja, ka zelts kopā ar kalciju aizkavē tuberkulozes baktēriju vairošanos, ar zeltu bagātinātos preparātus sāka izmantot tuberkulozes ārstēšanai. Šis dārgmetāls ietilpst arī medikamentos, kas domāti reimatoīdā artrīta ārstēšanai. Vēl zelts tiek izmantots radioterapijā. Mediķi ir gatavi jauniem atklājumiem: nesen konstatētas zelta antibaktericīdās un pretmikrobu īpašības.
Ja uzskatāt, ka ēst vai dzert zeltu - tā ir ņirgāšanās par savu organismu, pasteigsimies jūs nomierināt: zelts ir mums draudzīgs metāls. Cilvēka organisms satur 4-5 mikrogramus zelta, lielākoties tas ir asinīs. Tomēr, ja zelta saturs pārsniedz normu, tas sāk uzkrāties aknās, nierēs, liesā un hipotalāmā. Tas jāiegaumē, ja jums iegaršosies alus "24 Carats" ar zelta daļiņām, ko var pasūtīt internetā.
Mirdzošs skaistums
Kosmētikā zelts tiek izmantots jau kopš Senās Ķīnas, Romas, Grieķijas un Ēģiptes laikiem. Bet mūsdienās, dabiski, tiek izmantotas zelta formulas, kas radītas, balstoties uz mūsdienu zinātniskajiem atklājumiem. Saskaņā ar organiskas ķīmiķes, dabīgās kosmētikas laboratorijas Farmona pārstāves Irīnas Anaņjevas vērojumiem estētiskais efekts no zeltu saturošas kosmētikas lietošanas tiešām ir.
"Nav konkrētu ziņu par to, ka zelts ir spēcīgs antioksidants vai ka tas tieši ietekmē ādas elastīna un kolagēna izstrādi. Zelts tomēr ķīmiskā ziņā ir mazaktīvs metāls. Bet, protams, piedaloties bioķīmiskajos procesos, zelta joni atmodina dzīves enerģiju, uzlabo vielmaiņas procesus, un kaut vai tāpēc efekts no šādas kosmētikas nenoliedzami ir. Zelts aktivizē skābekļa nonākšanu ādas šūnās un veicina tās atjaunošanos. Jāpiebilst, ka zelts nav mākslīgi sintezēta, bet gan dabiska viela, kas eksistē dabā. Tas ir hipoalerģisks un nav toksisks. Tas ir vēl viens papildu labums."
Visbiežāk kosmētikā tiek izmantots koloīdais zelts (jeb biozelts). Tas tiek iegūts ar elektrolīzi: attīrītais ūdens tiek uzliets uz zelta virsmas, kas atrodas zem strāvas sprieguma, un dārgie joni no metāla virsmas nonāk ūdenī. Ar terminu "nanozelts" ir domāts dārgmetāls, kas tiek sasmalcināts ar nanotehnoloģijām līdz mikroskopiskām daļiņām. Vēl ir arī "fitozelts" - tas ir zelts, kas tiek uzkrāts dažos augos.
Un te nu jāatzīst, ka tas rodams tādā formā, ko mūsu organismam ir pavisam viegli pārstrādāt. Zelts, kas tie iestrādāts kosmētiskajos līdzekļos, veic uzreiz vairākas funkcijas. Tas uzlabo citu veselībai derīgu vielu nonākšanu ādā, aktivizē asinsriti un paātrina ādas šūnu dalīšanos, kas ir aktuāli sievietēm pēc 30-35 gadu vecuma. Tāpēc visbiežāk zelts tiek izmantots kosmētikas līnijās sievietēm ar nobriedušu ādu. Skaidrs, ka šī kosmētika nav lēta, toties ir tik patīkami redzēt pozitīvu efektu un apzināties, ka jūsu āda ir īsts dārgums arī burtiskā nozīmē.
Avots: delfi.lv
