Padomju režīms Latvijā uzreiz sagrāba ap 1615 kilogramiem zelta un, kā memuāros atzīmē Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve, pēc PSRS valdības rīkojuma naktī no 1940. gada 12. jūlija uz 13. jūliju izlaupīja Latvijas Banku un aizveda uz Maskavu visu tur esošo zeltu, sudrabu un ārvalstu valūtu.
Padomju valdība to motivēja ar slepenu informāciju, ka "Latvijas buržuji un fašisti gatavojas izlaupīt Latvijas Banku". Bija arī skaidrojums, ka PSRS pievāca Latvijas zeltu kā samaksu par 1000 traktoriem, ko Josifs Staļins bija apsolījis latviešu zemniekiem. Padomju Savienības ieceltais kara ministrs ģenerālis Roberts Dambītis savukārt apgalvoja, ka aizvestais zelts esot samaksa par smagajiem ieročiem, ko PSRS novietojusi Liepājā, Irbes jūras šaurumā un Bolderājā. Vēsturiskajā literatūrā figurē arī versija, ka Augusta Kirhenšteina valdība pēc PSRS sūtniecības Rīgā pieprasījuma gluži vienkārši atdeva Latvijas Bankā esošas vērtības PSRS Valsts bankai.
1940. gada 13. jūlijā, kad Latvijā vēl nebija notikušas Saeimas vēlēšanas un tā formāli skaitījās neatkarīga valsts, Lielbritānijas Bankai Londonā tika pieprasīts pārskaitīt uz PSRS Valsts banku triju Baltijas valstu zeltu un ārvalstu valūtu. Padomju valdība angļiem apgalvoja, ka tā esot nopirkusi Baltijas valstu zeltu.
Pēc padomju finansistu aprēķiniem, Lielbritānijas Bankā glabājās 210 720 unces (6554 kilogrami) Latvijas Bankas, 154 755 unces Igaunijas un 94 000 unces Lietuvas Bankas zelta. Britu valdība šādas PSRS prasības ignorēja un gribēja Baltijas valstu zeltu paturēt savā kontrolē, tādējādi cerot kompensēt savu pilsoņu zaudējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Lielbritānija cerēja, ka Baltijas valstu zeltu varētu izmantot kā argumentu arī strīdā ar PSRS par padomju valdības nodarītajiem zaudējumiem britu pilsoņiem, laužot divdesmitajos un trīsdesmitajos gados noslēgtos abu valstu līgumus.
Avots: delfi.lv
Iepriekš:
Latvijas zelts lielvalstu kasēs jeb kā tika izsaimniekots mūsu zelts
Kur palicis Latvijas zelts?
Kā radās Latvijas zelts?
