Jau ir publicēta rakstu sērija, kā Latvijas teju pusgadsimta nebrīves laikā tās kādreiz piederošo zeltu mēģināja sadalīt un daļēji to arī izdarīja divas lielvaras – PSRS un Anglija. Esam atraduši kādu interesantu publikāciju no tā laika, ko par to domājuši Austrālijā dzīvojošie tautieši.
 

“Latvijas zelta liktenis Anglijā atbalsojas arī Austrālijā, pie tam divi samērā nozīmīgos virzienos: pirmkārt — pirmo reizi par šo jautājumu ir runāts Austrālijas Senātā, otrkārt — uz Londonu aizlidojis piektā kontinenta baltiešu kopējs protests.
 

Austrālijas demokrātiskās strādnieku partijas vadītāja vietnieks senātors F. Mekmanuss ir pirmais austrāliešu politiķis, kas publiski izteicies Baltijas valstu zelta jau tājumā ārpolitiskajās debatēs Austrālijas Senātā Kanberā, atgādinot: „Ja mēs domājam, ka varam iegūt sev brīvību, pārdodot citu cilvēku tiesības, tad maldāmies."
 

Senātors atzīmēja, ka saņēmis latviešu tautības pilsoņu vēstules par britu un padomju darījumu ar Baltijas zeltu Londonā. „Man žēl teikt, ka šo cilvēku tiesības pašreiz pārdod, bet tas ir tas, ko viņš tagad domā. Es ceru, ka mūsu nostāja turpmāk kļūs noteiktāka un stingrāka un ka mēs atbalstīsim šo cilvēku centienus pēc brīvības viņu dzimtenei," pasvītroja senātors.
 

Kopējo baltiešu protestu parakstījušies Piektā kontinenta igauņu, latviešu un lietuviešu centrālās pārstāvības un tas adresēts Anglijas ministru prezidentam Vilsonam un viņa strādnieku partijas valdībai. Latviešu vārdā protestu parakstījis Latviešu apvienības Austrālijā prezidija priekšsēdis J. Ritenis.”
 

Avots: “Laiks”, Nr.33 (26.04.1967.)