1967. gada februārī Lielbritānijā viesojās Padomju Savienības Ministru padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins. Vizītes ietvaros notika abu valstu sarunas par ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Britu premjers Harolds Vilsons bija ieinteresēts paplašināt tirdznieciskos sakarus ar PSRS un panākt atbalstu savam plānam par Lielbritānijas starpniecību Vjetnamas kara izbeigšanā un konflikta politiskā noregulēšanā.
Vilsonam neizdevās iegūt PSRS labvēlību savām iecerēm. Tikšanās laikā ar Padomju Savienības valdības vadītāju tika pārrunāts jautājums par abu valstu finansiālajām pretenzijām. Sarunās tika panākta principiāla vienošanās, kas apmierināja gan Lielbritāniju, gan PSRS. Tika parakstīts abu valstu kopīgs komunikē. Padomju Savienība atļāva Lielbritānijas valdībai pārdot Baltijas valstu zelta krājumus, kas kopš 1940. gada jūlija bija nobloķēti Lielbritānijas Bankā. Lielbritānijas un Padomju Savienības vienošanos publiskoja 12. februārī. Šajā laikā abas valstis pamatos akceptēja īpašā līguma nosacījumus, ko parakstīja gadu vēlāk. 1967. gada 12. februāra vienošanās ar PSRS noteica, ka abas puses atsakās no savstarpējām finansiālām pretenzijām, uzskatot tās par dzēstām.
Padomju Savienība piekrita, ka Lielbritānijas valdība savām vajadzībām izmanto Lielbritānijas Bankā bloķēto Baltijas valstu zeltu 6 miljonu mārciņu vērtībā. Lielbritānijai no šiem līdzekļiem 500 tūkstošus mārciņu bija jānodod Padomju Savienībai. Tā savukārt bija tiesīga par šo summu iepirkt Lielbritānijā plaša patēriņa preces britu un padomju savstarpējā tirdzniecības līguma ietvaros. Vienošanās arī noteica, ka Lielbritānija un PSRS atsakās no abpusējām pretenzijām ne vien Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī tādēvēta jās atdotajās teritorijās — Čehoslovākijā, Polijā, Rumānijā, kā arī Mēmelē un Viļņā.
Dokumenta 3. punkts noteica, ka atteikšanās no pretenzijām aptver visus īpašuma veidus, arī individuālo īpašumu. Lielbritānija un PSRS vienojās, ka līdzekļu sadali kā vienā, tā otrā pusē kārto attiecīgā valdība no tiem bloķētajiem vai atsavinātajiem līdzekļiem, kas ir to kontrolētajā teritorijā. Faktiski tas nozīmēja, ka pēc 500 tūkstošu mārciņu nodošanas Padomju Savienībai Lielbritānijas valdība ieguva apmēram 6 miljonus mārciņu. Tā varēja šos līdzekļus sadalīt personām un uzņēmumiem, kam pienācās atlīdzība vai nu par Baltijas valstīs zaudētiem īpašumiem, vai arī par Ļenas un Tetjuhes uzņēmumos ieguldītajiem līdzekļiem. Vilsons ļoti lepojās par panākto vienošanos ar Padomju Savienību, un britu parlamenta Apakšnamā to novērtēja kā lielu panākumu.
Avots: delfi.lv
Iepriekš:
Uzmanību: Baltijas zelts tiek pārdots!
Latvijas zelts Lielbritānijas un Padomju Savienības sarunu centrā
Latvijas zelta nedienas turpinās: Vācu okupācija un Ienaidnieka īpašumu pārzinis
Padomju režīms no Latvijas pagrābj 1615 kilogramus zelta
Latvijas zelts lielvalstu kasēs jeb kā tika izsaimniekots mūsu zelts
