1940. gada 17. jūnijā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, Latvijas Bankas bilancē bija 71,5 miljoni latu zeltā un 30,3 miljoni ārvalstu valūtā. Gandrīz 90% šo vērtību atradās Rietumvalstīs un pēc neatkarības atgūšana Latvija atguva arī daļu savu zelta krājumus, tomēr lielākie strīdi un interešu sadursmes bija par Lielbritānijā noglabātajām vairākām nekā sešām tonnām Latvijas zelta.
Portāls "Delfi" ielūkojas nule kā klajā iznākušajā grāmatā "Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā Baltijas jautājums (1940–1988 2. sējums", kuras autori ir vēsturnieki Antonijs Zunda un Inesis Feldmanis. Grāmatā detalizēti aplūkots jautājums par Latvijas Republikas zelta depozīta vēsturi Lielbritānijā, jo tur atradās lielākā daļa no visa Latvijas zelta.
Pēc līguma noslēgšanas ar Padomju Savienību par abu valstu savstarpējām finansiālajām pretenzijām, Lielbritānija pārdeva Latvijai, Igaunijai un Lietuvai piederošo zeltu un ar to nosedza zaudējumus, ko britu pilsoņiem Baltijas valstu okupācijas rezultātā 1940. gadā bija nodarījusi PSRS. Tāpat Latvijas un pārējo Baltijas valstu zelta depozīts Lielbritānijā un cīkstēšanās par to ar Padomju Savienību vairāk nekā 20 gadu garumā bija būtiskā Anglijas Baltijas politikas sastāvdaļa.
Nedz ASV, nedz Francija, nedz Šveice neko tamlīdzīgu ar Latvijas zelta depozītu, kas bija noguldīts šo valstu bankās neizdarīja. Tās šo zeltu nepārdeva un arī neatdeva PSRS. Šīs valstis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atdeva mums Latvijas brīvvalsts laikā noguldīto zeltu.
Padomju ekonomists Aleksandrs Leits ir aprēķinājis ārzemēs deponēto Latvijas zelta svaru pirmskara periodā: Lielbritānijas Bankā glabājās 6554,124 kilogrami, Federālajā rezervju bankā Ņujorkā — 3048,119 kilogrami, Francijas bankā — 999,952 kilogrami, Starptautisko maksājumu bankā Šveicē — 5,022 kilogrami. Tātad ārzemju bankās glabājās vairāk nekā 10 tonnas Latvijas zelta.
Avots: delfi.lv
Iepriekš:
Kur palicis Latvijas zelts?
Kā radās Latvijas zelts?
