Ksjonžas pils ir trešā lielākā pils Polijā. Tā atrodas uz majestātiskas klints Lejassilēzijā. Lai arī tās vēsture ir vairāk nekā 700 gadu sena, paši satraucošākie notikumi pilī un tās apkaimē risinājušies pagājušā gadsimta vidū, Otrā pasaules kara laikā, kad pils bijusi nacistu pakļautībā un, iespējams, pazemes tuneļos zem tās paslēpts slavenais "zelta vilciens".
Pils celta laikā no 1288. līdz 1292. gadam. Tā piederējusi gan poļu firstiem un kņaziem, gan čehu karalim, gan vācu augstmaņiem. Vairāk nekā 400 gadu – no 1497. gada līdz pat 1941. gadam pils bijusi Hohbergu dzimtas īpašums. Protams, arī kari tai nav gājuši secen, pils vairākkārt nopostīta, bet atkal atjaunota un pārbūvēta dažādos stilos, ko var redzēt arī mūsdienās.
Pilij ir gan skaista baroka daļa un bibliotēka ar vārtu kompleksa ēkām, gan divi neoklasicisma stila spārni, kā arī 43 metrus augsts tornis, plašas terases un vasaras paviljons, kā arī brīnišķīgas iekštelpas.
Gadsimtu gaitā Ksjonžas pilī viesojušies daudzi pasaules varenie, piemēram, nākamais ASV prezidents Džons Kvinsijs Adamss un Krievijas cars Nikolajs I. Savukārt pils īpašnieka Jansa Henriha XV Hohberga sievas Marija Terēzas Olivijas Kornvolas Vestas, sauktas arī par Margrietiņu (Daisy), brālis bija Anglijas izcilā politiķa Vinstona Čērčila patēvs. Margrietiņas nopelns ir arī pils ziemeļu un rietumu spārnu izbūve.
Pirms Otrā pasaules kara pilī dzīvojusi nelielā poļu augstmaņu Hohbergu ģimene, kas sastāvēja vien no pieciem cilvēkiem, bet tā nodarbināja piecus tūkstošus cilvēku pilī un tuvākajā apkaimē, tostarp arī padarot pili pieejamu tūristiem. Tomēr karš pārvilka šai pārticīgajai dzīvei treknu strīpu.
Otrajā pasaules karā Jana Henriha XV un viņa sievas Marijas Terēzas dēli dienēja britu armijā, tādēļ nacisti konfiscēja pili – daļēji šīs "nelojalitātes" dēļ, daļēji, lai "nomaksātu nodokļus".
Nacistu saimniekošanas laiks bijis vistraģiskākais posms Ksjonžas pils vēsturē. No pils izvesti vērtīgākie mākslas darbi, mēbeles, kā arī visas grāmatas no pils bibliotēkas. Pārbūvējot pils zāles, iznīcināta arī liela daļa iekšējo apdares elementu.
Klintīs zem pils un tās apkaimē nacisti, izmantojot Gros – Rozenas koncentrācijas nometnes ieslodzīto darbaspēku, lika izrakt milzu tuneļu sistēmu, kurā brīvi varēja pārvietoties kravas mašīnas un vilcienu vagoni. Tiek lēsts, ka to platība bijusi vairāk nekā astoņi kvadrātmetri. Tuneļu kopējais garums sasniedz 900 metrus. Tie atrodas 55 metru dziļumā zem pils pamatiem.
No galvenā transporta tuneļa, kurš atrodas 15 metrus zem virspuses līmeņa, uz pils pagrabiem ved betona koridors. Šīs ejas ir saistītas ar pils baroka daļu un tajās var nokļūt, izmantojot liftus. Ejas bija domātas arī aizsardzībai pret gaisa uzlidojumiem. 1942. gadā uz Ksjonžas pili atvesti strādnieki no Itālijas, kā arī 400 kalnrači no Dombasa Ukrainā, lai veiktu vērienīgo tuneļu izbūvi. Nākamajā gadā Sabiedroto spēki smagi bombardēja Vācijas raķešu izpētes centru Usedomas salā, tādēļ Reihs bija spiests pārcelt eksperimentālo centru uz Ksjonžas pili. 1944. gadā klintīs zem pils un apkārt esošajos tuneļos strādājuši vairāk nekā 3000 laborantu un ieslodzīto. Turp transportētas milzu kravas ar celtniecības materiāliem – betonu, metāla konstrukcijām un cietiem.
Vēsturnieki lēš, ka šajā kompleksā bijis plānots arī izbūvēt ieroču rūpnīcu. Darbi pilī turpinājušies līdz pat kara pēdējai dienai - 1945. gada 8. maijam.
Klīst arī leģendas, ka zem pils atradusies slepena vācu zinātnieku laboratorija, kurā notikuši pētījumi raķešzinātnēs. Interesanti, ka arī mūsdienās daļa pils tiek izmantota Polijas Zinātņu akadēmijas Seismiskās stacijas vajadzībām.
Saskaņā ar leģendu 1945. gada sākumā nacistu armija, bēgot no padomju spēku tuvošanās, toreizējā Breslavā glabāto salaupīto zeltu, dārglietas un citas vērtības sakrāva vilcienā un mēģināja izvest. "Zelta vilciens" tā arī nekad nesasniedza savu galamērķi, bet neskaidros apstākļos pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos.
Baumas par iespējamiem nacistu paslēptiem dārgumiem Lejassilēzijā klīdušas jau kopš Otrā pasaules kara beigām.
2015. gada vidū pasauli pāršalca paziņojums, ka Lejassilēzijā, iespējams, beidzot atrasts "zelta vilciens". Vieta, kur it kā pirms 70 gadiem ticis apslēpts noslēpumainais vilciens, atrodas netālu no dzelzceļa stigas starp Vroclavu un Valbžihu. Abas šīs pilsētas līdz Otrā pasaules kara beigām atradās Vācijas sastāvā un attiecīgi tika dēvētas par Breslavu un Valdenburgu. Runa bija par jau minētajiem tuneļiem pie Ksjonžas pils, ko izmantoja Polijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts zemestrīču mērījumiem. Skaidrības labad gan jāsaka, ka speciālisti gan jau paziņojuši, ka, visticamāk, norādītajā vietā vilciena nav, lai arī dārgumu mednieki turpina apgalvot pretējo.
Daļa no šīm pazemes būvēm jau līdz šim bijušas pieejama publikai vietējā muzeja gidu pavadībā. Taču ziņas par iespējamo nacistu "zelta vilciena" atrašanu izraisīja lielu tūristu interesi. Tādēļ pils apsaimniekotāji paziņojuši par plašāku apskates vietu atvēršanu – 2016. gadā tūristiem tiks atvērts apmēram 3200 kvadrātmetrus liels fragments no tuneļu sistēmas, kas atrodas apmēram 15 līdz 50 metru dziļumā zem pils.
Plānots izveidot arī izstādi par tuneļu vēsturi. Vairāk par šīs apkaimes tuneļiem lasiet šeit.
KRĀŠŅA BILŽU GALERIJA
Avots: http://turismagids.delfi.lv/
