Dziļi Austrālijas bušā pa izžuvušas upītes gultni lēnām uz priekšu virzās kāds cilvēks. Pusdienas saule svilina viņa muguru, un uz noputējušā krekla izspiežas sviedru traipi. Spītēdams nogurumam, viņš stingri tur rokā garu metāla stieni, kam galā ir šķīvja lieluma disks. Turēdams metāla detektoru tuvu pie zemes, viņš virza to no vienas puses uz otru. Detektora radītais magnētiskais lauks ietiecas akmeņainajā zemē aptuveni metra dziļumā. Austiņās, kas uztver signālus no metāla detektora, vīrietis dzird vienmērīgu, augstu un svilpojošu skaņu.
Pēkšņi vīrieša sirds sāk sisties straujāk, jo svilpojošo skaņu austiņās ir nomainījuši dobji klakšķi — droša zīme, ka zemē slēpjas metāls. Viņš nometas uz ceļiem un sāk rakt. Ar savu nelielo lāpstu viņš neatlaidīgi rok cieto zemi. Iespējams, detektora konstatētais objekts nav nekas vairāk par sarūsējušu naglu vai vecu monētu. Tomēr vīrietis turpina rakt, uzmanīgi pētīdams, vai nebūs manāmas kādas zelta pēdas...
Zelta drudzis
Zelta meklēšanas metodes vēstures gaitā ir mainījušās, bet nav mainījusies cilvēku vēlme atrast šo spīdīgo dzelteno metālu. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem, pagājušo 6000 gadu laikā ir iegūts vairāk nekā 125 000 tonnu zelta*. Kaut arī senā Ēģipte, Ofīra un senās Dienvidamerikas civilizācijas bija slavenas ar saviem zelta krājumiem, vairāk nekā 90 procentu no visa jebkad iegūtā zelta ir atrasts pēdējo 150 gadu laikā.
Pavērsiens zelta ieguvē notika 1848. gadā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalifornijas štatā, Amerikanas upē pie Satera dzirnavām, tika atrasts zelts. Šis atradums izraisīja īstu zelta drudzi — uz minēto apvidu devās vesela straume zelta meklētāju. Visi, kas tur ieradās, sapņoja par bagātību, kas viņus gaida Kalifornijā. Daudzu sapņi neīstenojās, taču bija arī tādi, kas piedzīvoja lielu veiksmi. 1851. gadā vien Kalifornijas zelta atradnēs tika iegūtas 77 tonnas zelta.
Ap šo pašu laiku zelts tika uziets zemeslodes otrā pusē — jaunizveidotajā Austrālijas kolonijā. Edvards Hargreivss, kurš bija ieguvis vērtīgu pieredzi Kalifornijas zelta atradnēs un vēlāk devies uz Austrāliju, netālu no Jaundienvidvelsas pilsētiņas Baterstas upē atrada zeltu. 1851. gadā lieli zelta krājumi tika atklāti arī Viktorijas kolonijā, Balaratā un Bendigo. Kad par šiem atradumiem kļuva zināms plašāk, minētajās vietās sākās liels ļaužu pieplūdums. Starp viņiem bija arī profesionāli kalnrači, tomēr lielākā daļa atbraucēju bija laukstrādnieki un kantoru darbinieki, kas kalnrača cirtni nekad iepriekš pat rokās nebija turējuši. Kādā tālaika vietējā avīzē bija aprakstīta situācija vienā no zelta drudža pārņemtajām pilsētām: "Batersta atkal ir vājprāta pārņemta. Zelta drudža trakums ir atgriezies ar jaunu spēku. Vīri sanāk kopā, muļķīgi skatās cits uz citu, runā pilnīgas aplamības un gaida, kas notiks tālāk."
Tālāk bija vērojams krass iedzīvotāju skaita pieaugums. Desmit gadu laikā pēc 1851. gada Austrālijas iedzīvotāju skaits divkāršojās, jo šajā valstī no visām pasaules malām saplūda optimisma pilni zelta meklētāji. Zelts tika atrasts dažādās kontinenta vietās. Līdzko vienā vietā zelta meklējumi apsīka, tā citā tie tikai sākās. 1856. gadā vien zelta meklētāji Austrālijā atrada 95 tonnas šī dārgmetāla. 1893. gadā zelta iegulas tika atklātas Rietumaustrālijā, netālu no Kalgurli. Kopš tā laika šajā vietā, kas ir nosaukta par "bagātāko zeltu saturošo kvadrātjūdzi pasaulē", ir iegūts vairāk nekā 1300 tonnu zelta. Minētais apvidus, kurā joprojām tiek iegūts zelts, tagad var lepoties ar pasaulē dziļāko zelta ieguves karjeru: cilvēku izveidotu kanjonu, kura platums ir gandrīz divi kilometri, garums — aptuveni trīs kilometri, bet dziļums — apmēram 400 metru.
Mūsdienās Austrālija ir trešā lielākā zelta ražotāja pasaulē. Minētajā nozarē ir nodarbināti aptuveni 60 000 cilvēku, un gada laikā tiek iegūts ap 300 tonnu zelta, kas naudas izteiksmē būtu aptuveni trīs miljardi eiro. Otrajā vietā pasaulē zelta ieguves ziņā ierindojas Amerikas Savienotās Valstis. Bet lielākā zelta ražotāja jau vairāk nekā simts gadus ir Dienvidāfrikas Republika. Gandrīz 40 procentu visa jebkad atrastā zelta ir nācis tieši no šīs valsts. Visā pasaulē ik gadu tiek iegūts vairāk nekā 2000 tonnu zelta. Kas notiek ar visu šo vērtīgo metālu?
Turpinājums sekos...
*Šeit un turpmāk - konkrētais raksts publicēts 2005. gadā.
ATTĒLĀ: Dziļākais zelta ieguves karjers pasaulē atrodas Rietumaustrālijā, Kalgurli.
Avots: wol.jw.org
Iepriekš:
"Zelts! Zelts! Zelts!"
Lielā zelta laikmeta sākums jeb drudža "tēvu" liktenis
Ievērojamākie zelta drudži un kāda trakulīga latviešu zelta meklētāja atmiņas
