Visā pasaulē ik gadu tiek iegūts vairāk nekā 2000 tonnu zelta.* Kas notiek ar visu šo vērtīgo metālu? Šis ir turpinājums rakstam "Bagātākā zeltu saturošā kvadrātjūdze pasaulē".
Bagātība un skaistums
Daļa iegūtā zelta joprojām tiek izmantota monētu gatavošanā. Rietumaustrālijas pilsētas Pērtas naudas kaltuve ir viena no pasaulē galvenajām zelta monētu izgatavotājām. Šīs monētas nonāk nevis plašā apritē, bet gan kolekcionāru krājumos. Aptuveni ceturtā daļa visa jebkad iegūtā zelta ir pārkausēta gabalos — zelta stieņos — un tiek glabāta banku seifos. Amerikas Savienoto Valstu bankās glabājas lielākā daļa no visas pasaules zelta stieņiem.
Mūsdienās aptuveni 80 procentu no gada laikā iegūtā zelta — aptuveni 1600 tonnu — tiek izmantots rotu darināšanā. Kaut arī Amerikas Savienotajās Valstīs ir vislielākās zelta rezerves, visvairāk šī dzeltenā metāla, ja ierēķina juvelierizstrādājumos izmantoto zeltu, ir Indijā. Zelts ir ne tikai vērtīgs un skaists — šim mīkstajam metālam piemīt īpašības, kas ļauj to ļoti plaši izmantot.
Senā metāla mūsdienīgs izmantojums
Senās Ēģiptes faraoni droši vien zināja, ka zelts ir noturīgs pret rūsēšanu, un tāpēc tas tika izmantots faraonu pēcnāves masku veidošanā. Kad arheologi pāris tūkstošus gadu pēc faraona Tutanhamona nāves atrada viņa kapenes, jaunā valdnieka pēcnāves maska nebija apsūbējusi un joprojām laistījās zeltainā spīdumā, apliecinot zelta noturību.
Zelts savu spīdumu saglabā tāpēc, ka ūdens un gaiss, kas izraisa citu metālu, piemēram, dzelzs, koroziju, zeltam nekaitē. Šī cēlmetāla noturība pret koroziju un izcilā spēja vadīt elektrību padara to lieliski piemērotu izmantošanai elektroniskās ierīcēs. Ik gadu aptuveni 200 tonnu zelta tiek izmantots televizoru, videomagnetofonu, mobilo telefonu un aptuveni 50 miljonu datoru ražošanā. Turklāt tiek gatavoti ļoti kvalitatīvi kompaktdiski, kas satur plānu izturīga zelta kārtiņu, kura ievērojami pagarina to lietošanas laiku.
Plānai zelta kārtiņai piemīt neparastas īpašības. Piemēram, var padomāt par to, kā tā mijiedarbojas ar gaismu. Pārstrādāts ultraplānās loksnēs, zelts ir caurspīdīgs un laiž cauri zaļos gaismas viļņus, bet atstaro infrasarkano gaismu. Ar zeltu pārklāti logi laiž cauri gaismu, bet atstaro karstumu. Tāpēc mūsdienīgiem lidaparātiem pilotu kabīnes logi tiek pārklāti ar plānu zelta kārtiņu un tāpat tiek darīts ar logiem daudzās jaunās biroju ēkās. Ar necaurspīdīgu zelta foliju tiek pārklātas kosmosa kuģu vārīgākās daļas, kas tā pasargā no spēcīgas radiācijas un karstuma.
Zelts nerada labvēlīgu vidi baktērijām, tāpēc to izmanto zobārstniecībā, zobu labošanā un protezēšanā. Pēdējos gados noskaidrojies, ka zelts ir ideāls materiāls, no kura gatavot ķirurģiskus implantus, piemēram, stentus — smalkas caurulītes, ko ievieto ķermenī, lai stiprinātu bojātas vēnas vai artērijas.
Ņemot vērā zelta daudzveidīgās izmantošanas iespējas, vērtību un skaistumu, nav jāšaubās, ka cilvēki turpinās meklēt šo pievilcīgo metālu.
*Šeit un turpmāk - konkrētais raksts publicēts 2005. gadā.
Avots: wol.jw.org
Iepriekš:
"Zelts! Zelts! Zelts!"
Lielā zelta laikmeta sākums jeb drudža "tēvu" liktenis
Ievērojamākie zelta drudži un kāda trakulīga latviešu zelta meklētāja atmiņas
