Ne viss ir zelts, kas spīd, taču šis raksts būs par kādu mistisku un noslēpumainu vietu, kas, iespējams, tiešām ir no zelta vistiešākajā nozīmē.
Cilvēkiem, kuriem zelts jau no izseniem laikiem acīm tīk un ir bijis kārdinātājs, varas un bagātības simbols, vienmēr licis sapņot par iespēju to dabūt milzīgos daudzumos, taču viena leģendām apvīta vieta pārspēj visas. Runa ir par teiksmaino Eldorado (El' dorado), kas, ja ticam leģendām, atrodas kaut kur dziļi Amazones džungļos Centrālamerikas teritorijā vai, kas to lai zin, kur vēl.
Kas tad īsti ir Eldorado? Un kas ir ar to saistītais Zelta vīrs?
Kristofers Kolumbs 1492.gadā ir teicis: "Zelts ir visizsmalcinātākā manta. Kam pieder zelts, tas var piepildīt visas savas iekāres, kādas vien pasaulē pastāv. Ar zeltu cilvēks var iegūt pat ieeju paradīzē."
Kopš baltie cilvēki iesāka apgūt Dienvidameriku, tie izveda tonnām zelta un zeltlietu. 1539.gadā eiropieši ienāca muiskas tautas apdzīvotajā teritorijā un nodibināja tur Bogotas pilsētu. Dzīvojot starp muiskām, spāņu iekarotāji pirmo reizi dzirdēja par senu tradīciju, ko vietējie katru gadu reiz veikuši pie ziemeļos esošā Gvatavitas ezera.
1636.gadā kāds spāņu hronists pierakstīja aculiecinieku stāstu: "Jaunajam valdniekam vispirms ir jāveic ceļojums uz Gvatavitas ezeru. Tur lielajā lagūnā jāveic upurēšana dēmonam, ko viņi pielūdz kā savu dievu un kungu. Ceremonijas laikā lagūnā tiek izgatavots niedru plosts, kuru izgreznoja un izpušķoja ar skaistākajām lietām, kādas viņiem piederēja.
Uz plosta dedzināja četras ogļu pannas ar moque (šīs tautas analogs vīrakam), kā arī sveķus un citas smaržvielas. Lagūna esot bijusi plaša un dziļa, un tajā varēja peldēt pat kuģis ar smalki ģērbtiem cilvēkiem, rotātiem ar zelta kroņiem un plāksnēm. Šajā laikā jaunajiem valdniekiem noplēsuši matus līdz ādai un apbēruši ar lipīgiem dubļiem, kurus savukārt apbēra ar zelta putekļiem. Jaunais valdnieks pilnībā tika noklāts ar zeltu.
Valdnieku novietoja guļus uz plosta, pie kājām noliekot zeltu, smaragdus un citus dārgakmeņus. Viņam līdzi devās arī viņa četri uzticamākie vasaļi. Viņi tika greznoti ar spalvām, zelta kroņiem, rokassprādzēm un auskariem. Plostam atstājot krastu, tika sākts spēlēt mūziku. Brīdī, kad plosts nonāk lagūnas vidū, tiek pacelts karogs. Tajā brīdī jaunais valdnieks visu līdzi paņemto zeltu un dārglietas met ūdenī, līdzdarbojoties vasaļiem. Šajā brīdī jauno valdnieku arī sāk uzskatīt par kungu un karali."
