Kanādiešu pētnieku grupa nesen atklājusi noslēpumu zelta kristalizācijai ūdenī. Izrādās, pateicoties konkrētai baktērijai – Delftia acidovorans, notiek reakcija, kā rezultātā veidojas zelts!
Lai izdzīvotu (izšķīdinātā veidā zelts ir ļoti toksisks), mikroorganisms aizsargā sevi ar īpašu molekulu, ko pats izdala. Turklāt vēl bez tā, ka šī molekula sašķeļ indīgos jonus, tā arī pilda zelta kristalizēšanas funkciju. Šī molekula nodēvēta par delftibactina. Lai tā izraisītu reakciju ar zeltu, jābūt diviem nosacījumiem: parastam ūdenim (PH neitrālam) un istabas temperatūrai.
Tiesa, tas vēl nenozīmē alķīmijas absolūtu triumfu mūsdienu zinātnes izpildījumā. Zinātnieki paskaidrojuši, ka atklājums tomēr neļauj viņiem „izaudzēt” zeltu mēģenē, lai gan gluži teorētiski tas esot arī iespējams. Jebkura veida ūdenī ir neliels daudzums zelta jonu, kurus teorētiski varētu no tā izdalīt, kamēr izdotos izveidot puslīdz vērtīgu dārgmetāla lietni. Bet to esot vairāk nekā grūti paveikt.
Tajā pašā laikā izpētei pakļautā baktērija, izrādās, labi zina kādu dabisku triku, kas ļauj tai vārda vistiešākajā nozīmē dzīvot dārgmetāla gabalos. Proti, zelta joni ir gan jūras, gan ūdensvada un kanalizācijas ūdenī, gan arī kalnrūpniecības pārpalikumos. Taču to ir tikai dažas daļiņas uz triljonu, tās viegli reaģē ar dažādām ķīmiskajām vielām, tādēļ ir ļoti grūti pārvērst stabilā formā, kas raksturīga spoži dzeltenā krāsā zaigojošajiem lietņiem.
Tomēr baktērija zina, kā atsevišķus jonus pārvērst tīrradņos. Šim nolūkam mikroorganisms izmanto delftibaktīnu – vielu, kas liek zeltam izdalīties no šķīduma. Tādā viedā baktērijas rada sev drošus dzīves apstākļus (jo joni vairs neapdraud to šūnas), kā arī patīkamu zelta „namu”, par kādu ikviens varētu tikai sapņot.
Ja pētniekiem izdosies iegūt šo vielu pietiekami lielā daudzumā, iespējams, viņiem beidzot var izdoties īstenot (visdrīzāk, atkārtot!) senatnes alķīmijas sapni, tikai šajā gadījumā zeltā pārvēršot nevis jebkuru citu parasto metālu, bet gan visparastāko ūdeni.
Uzreiz gan jāsaprot, ka ūdeni šādā gadījumā vajadzēs ļoti daudz. Turklāt baktēriju radītā viela no ūdens tikpat alkaini izsūc arī dzelzs jonus, kas nozīmē to, ka rezultātā varēs iegūt dzelzs tīrradņus ar zelta piejaukumu. Šo atklājumu varēs izmantot arī notekūdeņu attīrīšanai un zelta izdalīšanai no kalnrūpniecības pārpalikumiem. Delftibaktīns var noderēt arī katalizatoru izveidošanai zelta daļiņu veidā, kas nepieciešami, lai paātrinātu daudzas ķīmiskās reakcijas.