Saskaņā ar Latvijas un Padomju Krievijas 1920.gada 11.augusta miera līgumu Padomju Krievija apņēmās segt kara zaudējumu daļu, t.sk. izsniegt Latvijai avansu – četrus miljonus rubļu zeltā – par vērtībām, kuras tai būtu jāatdod Latvijai.
1920.gada novembra beigās no Krievijas "zelts piecu un desmit rubļu zelta monētās tika iekrauts vagonos un devās uz Sebežu", lai 3.decembrī pienāktu Rīgā. Tas bija nozīmīgs notikums.
"Ilustrēts Žurnāls" 1921.gada pirmajā numurā publicēja fotogrāfijas, kurās redzams, kā baltos darba virsvalkos tērpti darbinieki liecinieku klātbūtnē pārskaita atvesto zeltu Latvijas Bankas priekštecē – Valsts Krāj- un kredītbankā (attēlā lejā), bet citi – pārbauda zelta svaru (attēlā augšā).
Pirktie un konfiscētie dārgmetāli
1920.gada marta vidū laikraksts "Arājs" lasītājiem vēstīja, ka Valsts zelta fonds, "kurš sastāv no Kurzemē pirktiem un konfiscētiem dārgmetāliem, neieskaitot Sieviešu palīdzības korpusa Zelta fondu, ar katru dienu top lielāks un jau tagad pietiekošs mūsu papīra naudas lielākās daļas nodrošināšanai". Valsts tapšanas sākumā nopirktās un ienaidniekam konfiscētās vērtslietas tika pārkausētas zelta stieņos.
Gan jāatzīmē, ka 20 gadus vēlāk, sākoties Otrajam pasaules karam, Padomju Savienība atņēma Latvijai zeltu, aizvedot no tā krājumiem daudz vairāk prom, nekā atdodot šo parādu.
