Droši vien, ka ne katrs šo ir pamanījis vai izlasījis, tādēļ interesanti iz vēstures par Latvijas proves biroja rašanos:
Jau pirmajā Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā (statūtos), kas apstiprināti 1360.gadā, tika noteikts, ka “zeltkalim jāapstrādā tikai labs zelts un sudrabs”, un fiksēta pirmā obligātā prove, – lai dārgmetāla sakausējumos tikai viena “devītā daļa būtu no vara”. Izstrādājumu zīmogošana kā obligāta tika prasīta no 16.gs. vidus līdz pat 1841.gadam. Dārgmetāla kvalitātes kontrole bija zeltkaļu cunfšu eltermaņu pienākums – pilsētas rātes vārdā iesistais zīmogs garantēja dārgmetāla izstrādājuma provi.
Līdz Pirmajam pasaules karam Latvija iekļāvās Krievijas impērijas dārgmetāla kvalitātes kontroles un zīmogošanas sistēmā. 1915.gadā Rīgas Proves palāta tika evakuēta uz Pēterburgu. Visus kara un pirmos pēckara gadus dārgmetāla izstrādājumu kvalitāte netika uzraudzīta. Dārgmetāla kvalitātes kontrole, šķiet, rūpēja vienīgi Rīgas zeltkaļu cunftes eltermaņiem, kuri periodiski ziņoja par kontroles trūkuma sekām – krāpšanas gadījumiem.
Tā kā dārgmetāla izstrādājumi allaž bijuši ne tikai greznuma priekšmeti, bet arī ieguldīšanas un uzkrāšanas līdzeklis, būtiska ir dārgmetāla priekšmeta kvalitāte. Kvalitātes kontrole vēl vairāk aktualizējās, noslēdzoties Latvijas rubļa posmam un ieviešot stabilu naudas sistēmu – jaunizveidoto latu, kas tika pielīdzināts zeltam.
Jaunas dārgmetāla izstrādājumu kvalitātes kontroles iestādes izveide sākās jau 1921.gada pavasarī, kad tika uzsākta kādreizējās “krievu probīrpalātas” darbības izpēte, lai līdzīgu “probīriestādi” izveidotu arī Latvijas valstī. Vispirms tika apzināts nepieciešamās tehniskās iekārtas minimums – t.i., dzelzs skapis, vairāki svari, “krāsns ar mufeli un vairākiem maziem tīģelīšiem, kas pagatavoti no sadedzinātiem aitu kauliem, dažādi ambusi (Amboβ, der (vācu val.) – lakta) un āmuri” utt., kā arī ”viens probirakmens ar adatām….”.
Terminoloģijas trūkums – kuru vārdu izvēlēties – “prove” vai “raudze”, izraisīja diskusiju. Rezultātā no latviskā vārda “raudze” atteicās tā nelabskanības dēļ – jaunā iestāde tad sauktos Raudzes valde, kurā strādātu raudzētāji. Priekšroka tika dota vārdam “prove”, īpaši uzsverot, ka tas nav aizguvums ne no krievu valodā lietotā termina “ļšīįą”, ne no vācu valodas Probe, Probierung, bet gan no latīņu “probāre” – pārbaudīt, pierādīt. Tādējādi jaunā institūcija ieguva nosaukumu Proves valde, kurā provētājs nosaka dārgmetāla provi.
