Pāršķirstot vēstures lappuses, redzams, ka ne tikai mūsdienās norit kaislības ap apslēptiem, atrastiem vai joprojām meklētiem dārgumiem un to radītām leģendām. Viena no nesenajām bija par tā dēvētajiem nacistu dārgumiem, kurus it kā atrada, bet beigās tomēr nekā. Šoreiz publikācijas izgriezums no 1960.gadā izdotā ārzemju latviešu laikraksta "Londonas Avīze" par šo tēmu (tekstā dažviet atstātas tā laika valodas un gramatikas īpatnības):

"Toplicas ezers Austrijā, kur pagājušajā vasarā atrada kastes ar nacistu viltotajām angļu banknotēm, dokumentiem un slepenu ieroču daļām, vēl arvien nedod miera žurnālistiem un noslēptas mantas meklētājiem. Austrijas laikraksti tagad daudz raksta par iespēju, ka Toplicas ezerā varētu atrasties arī nacistu noslēpts zelts.

Nozudušo un it kā ezera dzelmēs esošo Hitlera zeltu (kādēļ gan, sacīsim, Sakšu Morica kādreizējā kara kase vēl tagad negulētu Usmas ezerā?!) līdz šim neviens, cik zināms, nav atradis, jo vīri, kas par to ko zina, šādu vai citādu iemeslu dēļ klusē. Pēc Vīnes laikraksta "Neuer Kurier" ziņām attiecīgās austriešu iestādes gan sadzinušas pēdas kādam Donavas matrozim, kas esot tīri runīgs par savu piedalīšanos pie četru noslēpumainu un smagu lāžu nogremdēšanas kādā mierīgas upes attekā netālu no Hainburgas un čehu robežas. Lādes dažas dienas pirms kara beigām esot nogremdējuši daži vācu SS un ungāru virsnieki, un toreizējais triecienlaivas matrozis tagad esot vienīgais dzīvais šī notikuma liecinieks un līdzzinātājs.

Pieņem, ka šajās noslēpumainajās lādēs atradusies kāda daļa no Ungārijas valsts un "kroņa" vērtībām. Par eventuālajiem panākumiem šo nogremdēto lāžu meklēšanas lietā vēl klājas biezs noslēpumainības plīvurs, bet diezgan skaļas valodas izraisījusi kāda Toplicas ezera apkārtnes zemnieka liecība. Viņš drīz pēc kara beigām attālākā dārzā no zemes izracis trīs nezināmu personu apraktas lādes, kurās pēc viņa konstatējuma bijuši 76 kilogrami zelta un dažādas valūtas. Godīgs cilvēks būdams, zemnieks atradumu pieteicis attiecīgajam apgabala ierēdnim un austriešu sociālistu partijas deputātam — bijušajam pretestības kustības darbiniekam Aluisam Gaisvinklēram, kurš kara laikā atgriezies Austrijā no Anglijas, nolecot ar izpletni.

Minētais vīrs zemnieka atradumu arī pieņēmis, bet, kā jau iespaidīga persona, no toreizējām Austrijas okupācijas varām iebiedētajam zemniekam izsniedzis apliecību tikai par 10.176 zelta naudas gabalu saņemšanu. Šo summu Gaisvinklērs arī nodevis iestādēm, par to saņemot "Atradēja" atalgojumu. Īstais atradējs, godīgais zemnieks, palicis bešā. Tagad Gaisvinklērs pieprasījis Austrijas valdībai īpašu atļauju Hitlera dārgumu meklēšanai. Pieņem, ka viņš toreiz nenodoto zeltu pats noracis kādā citā vietā, Toplicas ezera apkārtnē, lai pēc gadiem atkal varētu iekasēt "Atradēja" algu.

Pret Gaisvinklēru tagad ievadīta pamatīga izmeklēšana, jo par toreizējā zemnieka atraduma likteni ir ļoti dažādi minējumi. Hitlera zelta meklēšanas akcija Austrijā, vērzdamās plašumā un pieņemdamās dramatismā, Toplicas ezera apkārtnē turpinās. Tur arvien vairāk uzrodoties arī noslēpumaini tūristi, kuriem, cik spriežams, ir kaut kas aiz ādas.

Interesantākais ir tas, ka noslēptās mantas meklēšanas akciju sarežģījuši noslēpumaini nāves gadījumi. Trīs no šādiem drusku jocīgiem tūristiem Toplicas ezera apkārtnē nesen viens pēc otra atrasti kā negadījumu upuri. No dažām pazīmēm secināms, ka "negadījumi" patiesībā ir slepkavības. Vai tā būtu tikai cīņa uz dzīvību un nāvi starp "greizsirdīgiem" noslēptās mantas meklētājiem jeb arī spēlē jau iejaukusies kāda noslēpumaina Hitlera dārgumu sargātāja roka, par to ir pāragri spriest. Katrā ziņā kara beigās nozudušais Hitlera zelts un tā meklēšana uzdod arvien jaunas mīklas un prasa upurus, solot arī dažu sensāciju nākotnei."