Iedomājies, tu nejauši atrodi dārgumu lādi... Senos laikos pirāti tos regulāri slēpa gan uz sauszemes, gan ūdens dzelmē. Cilvēki tos meklējuši un turpina meklēt vēl aizvien, un arī tu vēl vari pagūt atrast kādu sen nozaudētu vai apslēptu monētu, gredzenu, zobenu, veselu lādi ar dārglietām u.tml. - turklāt, ja dosies to darīt ārpus Latvijas, ļoti ticams, ka atradīsi arī vasaru... Labi, no jokiem ķeramies pie visnotaļ reāliem faktiem par vietām, kurp šajā nolūkā vari doties.

Zelts Guatavitas ezera viducī

Pāris gadsimtus senā vēsturē šis ezers bija Kolumbijas iedzīvotāju svētvieta. Tajā laikā ik gadu cilts vadonis apkaisīja sevi ar zelta putekļiem, kāpa uz kuģa un gremdēja ūdens dzelmē zeltu un dārgakmeņus, dēvējot to par upuri saviem dieviem. Pirmais mēģinājums šīs bagātības iegūt notika 1545.gadā, kad kāds spāņu vadonis Hernans de Kuesada lika veselam pulkam strādnieku šķiras ļaužu izsūknēt ezera ūdeni.
 

Cilvēki strādāja trīs mēnešus un viņiem izdevās pazemināt ūdens līmeni aptuveni par 30 metriem. Rezultātā tika iegūti apmēram 18 kilogrami zelta. Aptuveni četrdesmit gadus vēlāk kāds cits spāņu bagātnieks nolēma izspridzināt milzu caurumu klintī, lai ezera ūdens iztecētu, kā rezultātā noslīka vairāki simti tuvējā ciemata iedzīvotāju.
 

Jau mūsdienās, 1911.gadā, amerikāņiem izdevās nosusināt ezeru, taču arī tad neko neizdevās atrast, jo gultnē esošie dubļi momentā sacietēja, padarot neiespējamu jebkādu zelta atrašanu tādēl, ka dubļu kārta bija ļoti bieza un cieta.
 

Patlaban tur joprojām ir reāls, dziļš ezers, un nav ziņu par to, ka kāds vēl būtu atradis vairāk dārgumu. Turklāt Kolumbijas valdība ar likumu ir liegusi jebkāda veida meklējumus šajā vietā.
 

Šis cilvēks neuzrakstīja testamentu, neatstājot savu mantu nevienam konkrētam cilvēkam, bet apslēpa visu. Tādējādi to var iegūt ikviens. Kad Fennam bija deviņi gadi, netālu no savas mājas Teksasā viņš atrada bultas uzgali, kas lika viņam sajust, cik aizraujoša ir dārgumu meklēšanas pasaule. 1960.gadā vīrietis kļuva par gaisa spēku pilotu un regulāri lidoja ar savu lidmašīnu uz dažādām vietām, lai meklētu apslēptus dārgumus un artefaktus.
 

Pēc pārdesmit gadiem Fennam tika diagnosticēts nieru vēzis un ārsti apgalvoja, ka viņš vairs dzīvos tikai dažus gadus. Saņemot šīs nepatīkamās vēstis, Fenns nolēma arī savus dārgumus apslēpt, lai reiz kāds tos varētu atrast. Viņš paslēpa zeltu, rotaslietas un dažādus vērtīgus artefaktus aptuveni 3 miljonu dolāru vērtībā.
 

Ir vairākas versijas par to, kas patiesībā bija kapteinis Kids - viena versija vēsta, ka viņš bijis likumam paklausīgs jūras laupītājs, otra, ka tieši pretēji - viņš bijis nežēlīgs pirāts. Katrā ziņā, lai kura no tām arī būtu patiesa, viņš tika notiesāts par slepkavību un saņēma nāvessodu.
 

Lai mēģinātu to aizkavēt, viņš stāstījis, ka zina vietas, kur apslēpti dārgumi, ka var atklāt, kur dārgumus apracis viņš pats, taču arī tas neatturēja no soda izpildes. Vēlāk izrādījās, ka kapteinis stāstījis vismaz daļu patiesības, jo eksistē gan jau atrasti dārgumi dažādās pasaules malās (tostarp ASV, Vjetnamā un vēl citur), gan arī kartes, kas norāda uz to iespējamo atrašanās vietu. Ir arī leģendas, kas apvij dažas no dārgumu meklēšanas vietām.
 

Vēl 19.gadsimta sākumā daudzi amerikāņi cerēja atrast zeltu un pat veselām nometnēm devās to meklēt. Daži šo to patiesi atrada Klusā okeāna reģionā, vēl citi kļuva stāvus bagāti, atrodot zeltu Montanā.

Kad Vidusamerikā zeltu neviens vairs nespēja atrast, meklējumi pārcēlās aizvien vairāk uz rietumiem.

Vadoties pēc dažādu vēsturnieku un ekspertu secinājumiem, Kapteinis Grants Māršs ar savu tvaikoni devās uz rietumiem pa Bighornas upi, lai palīdzētu ģenerālim Kasteram cīņā pret indiāņiem.

Kad kapteinis Māršs padzirdēja, ka ģenerālis cietis sakāvi, līdz ar ko viņam būtu jāuzņem uz klāja ievainotie karaspēka vīri, vienīgais, kas viņam nāca prātā, lai pasargātu tvaikoni no nogrimšanas, bija apslēpt zelta stieņus (aptuveni 375 000 dolāru vērtībā) šīs upes krastos.
 

Spānija 1712.gadā bija kļuvusi par vienu no bagātākajām dārgumu flotēm pasaulē. Līdz 1715.gadam viņi bija uzkrājuši 11 kuģus, kas bija pilni ar zeltu, sudrabu, pērlēm un citām dārglietām, kuru kopējā vērtība varētu būt aptuveni 2 miljardi dolāru.
 

Plāns bija nogādāt šos kuģus tālāk no Kubas uz sauszemi tieši pirms viesuļvētru sezonas. Kāpēc šādā laikā? Jo tika uzskatīts, ka šādos bīstamos laika apstākļos nekuģos pirāti. Taču tā izrādījās baisa kļūda. Sešas dienas pēc kuģu startēšanas tie iekļuva milzīgā vētras zonā un visi kā viens nogrima. Dzīvību zaudēja tūkstošiem jūrnieku, un visa bagātība nogrima ūdens dzelmē.
 

Septiņi no šiem kuģiem tika atrasti netālu no Floridas krastiem, taču atgūta tika vien pavisam neliela daļa no visiem dārgumiem. Viens no kuģiem, kas vēl tiek meklēts, ir "San Miguel", kas tiek uzskatīts par visvērtīgāko no visiem, jo uz tā atradās lielākā daļa visu dārgumu.

Iepriekš: