Amerikāņu kompānija, kas uzdodas par pirmo un īsteno vēsturiskā kuģa vraka atklājēju, apgalvo, ka atradums veikts, izmantojot to pašu informāciju, kas Kolumbijas valdībai tika nodota jau tālajā 1982.gadā. Pie citas versijas gan pieturas Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss, kurš stāstījis par unikālo valsts Kultūras ministrijas, Kolumbijas Arheoloģijas un vēstures institūta, jūras kara flotes un vārdos nenosauktu ārvalstu ekspertu sadarbību: «Viņi izstudēja gan Spānijā, gan Kolumbijā esošus arhīvus un pat spēja noskaidrot straumju kustību un vēju virzienu Karību jūrā pirms 307 gadiem.» Kolumbijas mediji vēstījuši, ka vraka meklēšana uzsākta 2013. gadā, bet panākumiem vainagojusies vien divus gadus vēlāk.
Sākumā «San Hosē» atrašanās vieta noteikta ar sonāru (iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai), bet pēc tam kuģi ūdens dzīlēs apciemojusi bezpilota zemūdene, kas to nofilmējusi. Video ir redzams kuģa vraks un dažādi ap to izmētāti priekšmeti – ieroči, trauki un tamlīdzīgi. Kā galvenais pierādījums tam, ka atrasts tieši «San Hosē» vraks, tiek minēti bronzas lielgabali, kurus to izgatavotāji iezīmējuši ar delfīna spiedogu – ir zināms, ka galeonas bruņojumā bijuši 64 šādi lielgabali.
«Atradums, protams, šķiet ļoti aizraujošs, taču, godīgi sakot, es vēlētos redzēt vairāk arheoloģisku pierādījumu, uzzināt, kā tieši veikta vraka identificēšana,» sacījis Teksasas štata universitātes zemūdens arheologs Frederiks Hanselmans. Gan viņš, gan citi kolēģi atgādinājuši, ka Karību jūrā nogrimuši simtiem, ja ne tūkstošiem spāņu kuģu, un ne visi no tiem pārvadāja kolonizatoru salaupītās bagātības. Zinātnieki arī uzsvēruši atraduma vēsturisko nozīmīgumu, skaidrojot, ka pat zelta vai sudraba monētu kravu ne vienmēr jāmēra dolāros, eiro vai sterliņu mārciņās.
Lai gan Kolumbijas prezidents izteicis nodomu veidot muzeju, kurā būs apskatāmi visi artefakti, ko izdosies izcelt no jūras dzelmes, speciālisti bažījas, ka lielākā uzmanība vraka izcelšanas laikā tomēr tiks pievērsta dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kas varētu atrasties kuģa tilpnēs, ignorējot vēsturniekiem nozīmīgas detaļas.
Kas tad īsti zināms vēsturniekiem par šo nu jau mītisko kuģi?
Viens no aspektiem, kas viņus varētu interesēt, – vai «San Hosē» nogrima tādēļ, ka britu karakuģa raidītā zalve trāpīja šaujampulvera krājumos, vai arī spāņu kuģis tika vienkārši sacaurumots. Turklāt, kā norāda speciālisti, runa ir arī par lielu cilvēcisku traģēdiju, jo no vairāk nekā 600 cilvēkiem, kas atradās uz galeonas, izglābties izdevās tikai 11.
Sākot ar 16.gadsimtu, ik gadus pāri Atlantijas okeānam no Seviļjas devās divas spāņu flotes (30 līdz 90 kuģu), kuru uzdevums bija nogādāt kolonizatoriem ierastās eiropiešu preces, bet atpakaļ vest salaupītos dārgumus. Pavasaros ceļā devās «Flota de Nova Espana», kuras galamērķis bija Verakrusa Meksikā, bet augustā uz Kartahenu un Portobelo (Panamas Atlantijas okeāna piekrastē) – «Esquadron de Terra Firme». Nākamā gada pavasarī abas flotes tikās Havanā un kopā atgriezās Spānijā. Šīs flotes bija tik spēcīgas, ka neviens tām neriskēja uzbrukt.
Taču pēc Neuzvaramās armādas sagrāves 1588.gadā Spānijas jūras lielvalsts statuss bija iedragāts. Reisi uz Amerikas kolonijām gan turpinājās pa ierastajiem maršrutiem. Taču galvenā atšķirība bija tā, ka tagad lielu daļu dārgumu uz Eiropu transportēja karakuģos, jo izmantot tos tikai un vienīgi tirdzniecības kuģu apsardzei Spānija vairs nevarēja atļauties, turklāt neapbruņotie kuģi pārāk bieži nokļuva jūras laupītāju rokās.
1708. gada aprīlī Kartahenas gubernators uzzināja, ka pavisam netālu no ostas siro četru angļu karakuģu eskadra, kuru komandēja Čārlzs Veidžers. Nekavējoties tika sūtīta ziņa Portobelo esošajam spāņu eskadras komandierim Hosē Fernandesam de Santiljanam, taču viņš izlēma riskēt – tuvojās viesuļvētru sezona, un komandieris bažījās, ka laikus nenokļūs Havanā. 28.maijā no Portobelo ostas izgāja 14 spāņu tirdzniecības kuģi un trīs galeonas, uz kurām arī atradās lielākā daļa vērtīgās kravas. Palīdzību nelielās flotes apsargāšanā bija solījusi Burbonu dinastijas karali Felipi V atbalstošā Francija, taču šīs fregates bezvēja dēļ nepaspēja ierasties Panamā.
7.jūnijā spāņu flotile noenkurojās pie Baru salas, bet jau nākamajā dienā notika angļu uzbrukums. Kādā šīs kaujas mirklī viens pret vienu sastapās angļu flagmanis «Expedition» un «San Hosē», abi kuģi atradušies faktiski paralēli un apšaudījuši viens otru no pārdesmit metru attāluma.
Visticamāk, šādā situācijā izšķirošais izrādījies «Expedition» pārsvars ugunsspēka ziņā – uz šī kuģa bija 30 lielgabali, kas varēja šaut ar 32 mārciņu smagām lodēm, bet «San Hosē» bruņojumā paši jaudīgākie bija 24 mārciņu lielgabali.
Pēc tam, kad visi «Expedition» lielgabali bija izšāvuši savu zalvi, iestājās īss klusuma brīdis. Jūrnieki caur dūmu mākoņiem centās saskatīt, kādi zaudējumi nodarīti ienaidniekam, kad pēkšņi uz «San Hosē» nogranda milzīgs sprādziens. Veidžers no «Expedition» klāja redzēja uzliesmojumu, taču trieciena vilnis nebija īpaši spēcīgs, jo bija vērsts uz augšu. Visticamāk, uz «San Hosē» bija eksplodējusi uz viena no apakšējiem klājiem esošā pulvera noliktava, un, pēc aculiecinieku stāstītā, kuģis esot nogrimis dažu sekunžu laikā. Interesanti, ka pārējām divām galeonām un spāņu tirdzniecības kuģiem tomēr izdevās sasniegt Kartahenu, jo angļi pēc spīdošās uzvaras viņus vajāja bez īpaša entuziasma.
Spānija vēlas savu zeltu
Arī Spānija, protams, nav palaidusi garām iespēju atgādināt, ka dārgumi, kas varētu atrasties uz «San Hosē» klāja, pieder tieši šai valstij. «Galu galā mēs runājam nevis par kādu privātu peldlīdzekli, bet gan Spānijas karaļnama īpašumā esošu kuģi,» šīs valsts ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margaljo paziņojis īsi pēc Kolumbijas valdības oficiālā paziņojuma par vraka atrašanu. Tiesa, savu nostāju viņš mīkstinājis pēc 2015.gadā notikušā Ibērijas un Amerikas samita (likteņa ironijas dēļ sen ieplānotā spāņu valodā runājošo valstu pārstāvju tikšanās notika tieši tad un tieši Kartahenā), norādot, ka vajadzētu atrast kādu kompromisu un uzslavējot ideju par muzeja ierīkošanu.
Spānijas zemūdens arheoloģijas kompānijas «Archeonauta SL» direktors Migels Sanklaudio gan uzsvēris – atzīt, ka dārgumi pieder Kolumbijai, spāņu amatpersonas īsti nevar, jo tas var novest pie bīstama precedenta: «Pasaules okeāna dzelmē atrodas liels skaits ar bagātībām piekrautu spāņu kuģu, uz kuriem tiesības allaž ir jāapstiprina.»
Spānijas jūras kara flote dokumentējusi vismaz 1600 nogrimušus kuģus (visi no tiem gan neveda zeltu vai sudrabu), trešdaļa no tiem meklējama pie Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastiem. Piesakot savas tiesības uz šādiem atradumiem, Spānija parasti atsaucas uz 1994.gadā spēkā stājušos ANO Jūras likumu konvenciju, taču Kolumbija tai nav pievienojusies un neuzskata šo konvenciju par saistošu.
