Finanšu pasaulē daudzas desmitgades nenorimst debates par zeltu. Kāds zeltā saskata diversifikācijas iespējas, citi tajā saskata vienkārši dzeltenu metālu, kas nedod naudas plūsmu.

Kaut kādā ziņā zelta noliedzējiem ir tomēr taisnība. Zelts nerada naudas plūsmu, kas, protams, to padara par apšaubāmu ieguldījumu. Ja kāds pūlētos man pārdot akciju, kura nerada un nekad neradīs naudas plūsmu, es viņam pateiktu, kur to akciju likt – pilnīgi noteikti ne manā brokera kontā!

Tomēr līdzīga problēma ir ar jebkuras kompānijas produktiem. Ņemsim par piemēru slaveno "Apple". Vai šī kompānija rada naudas plūsmu un dividendes? Bez šaubām! Tomēr kompānijas produkti paši par sevi neko nerada un šādā nozīmē ne ar ko neatšķiras no zelta gabala. Nē, es neesmu sajucis prātā. Jūsu iPads nerada nevienu centu skaidras naudas. Nevienu vienīgu, līdzīgi kā zelta unce. Protams, "Apple" pārdod iPad, lai iegūtu naudas plūsmu un izmaksātu dividendes, tomēr to pašu var teikt arī par zeltu. Kalnrūpniecības un zelta ieguves kompānijas "Newmont Mining" un "Barrick Gold" tāpat rada naudas plūsmu un izmaksā dividendes, pārdodot savu produktu – zeltu.

Tomēr zelta pretinieki tam var iebilst: "Pagaidiet, man vienalga ir taisnība, zelts ir nejēdzība, vienkāršs metāla gabals. Toties iPad – patīkams un noderīgs." Taisnība, tomēr kurš būs tiesnesis citu cilvēku izvēlei? Zelts kādam var šķist muļķīga izvēle, bet iPad iegāde par 800 dolāriem šķitīs muļķība kādam citam. Man patīk iPad, bet par tā šodienas cenu es arī bez viņa ļoti labi iztikšu visu savu atlikušo dzīvi.

Pasaule ir pilna ar produktiem, kurus daudzi uzskatīs par muļķīgiem. Lūk, vēl viens piemērs: Louis Vuitton somiņas pa 3000 USD. Es domāju, ka cilvēki, kuri tērē šādu naudu par somiņu, ir, maigi izsakoties, dīvaini. Vai tas nozīmē, ka es nekad neieguldīšu kompānijas Louis Vuitton akcijās? Proti, kaut gan es uzskatu šīs somiņas par muļķīgu preci, tomēr manas domas nemaina faktu, ka tās turpina pirkt. Tādēļ par labu cenu es iegādāšos šīs kompānijas akcijas. Akciju iegāde nenozīmē likmi tikai uz to, ka es uzskatu šo produktu par lielisku preci, bet arī uz to, ka šis produkts patīk daudziem cilvēkiem.

Lūk, šo aspektu nesaprot anti-zelta pūlis. Pat ja jūs uzskatāt, ka zelts ir bezjēdzīgs, ļoti daudzi nepiekritīs jums un turpinās pirkt zeltu, kā jau tas notiek tūkstošiem gadu. Kad sākas grūti laiki un inflācija pieaug, cilvēki pērk zeltu vēl vairāk. Iespējams, ka viņi visi sajukuši prātā, taču tas nemainīs zelta cenu zvaigžņu stundas faktu. Daudzas sabiedrības augstu vērtē dārgmetālus, un tas nemainīsies.

Vai to pašu nevar teikt arī par citiem produktiem? Ja es savai sievai nopirkšu somiņu par 3000 dolāriem un jaunu iPad, cik tie maksās pēc 10 gadiem? Somiņa, visticamāk, nonāks komisijas veikalā, bet mans iPad pēc desmit gadiem nebūs vajadzīgs pat bezpajumtniekam. Ar zeltu ir citādāk. Ja jūs pērkat unci zelta šodien, tad tā kaut ko maksās arī pēc 10 gadiem. Varbūt 5 000 USD par unci, varbūt 200 USD, kā uzskata skeptiķi. Tomēr unce zelta nebūs pilnīgi bezvērtīga.

Pat akcijas var nesaglabāt savu vērtību. Protams, "Apple" naudas plūsma un dividendes šodien šķiet stabilas, bet kas notiks pēc 10 gadiem? Augsto tehnoloģiju pasaulē tas ir liels laiks. Jūs esat pārliecināti, ka kompānija turpinās izlaist lieliskus produktus gadu pēc gada? Es uz to likmi neliktu. Varbūt akcijas kaut ko arī maksās pēc 10 gadiem, bet kas notiks vēl ilgākā termiņā?

Vai piekritīsiet šādai likmei: deram, ka pēc 500 gadiem zeltam būs vērtība, bet "Apple" akcijām nē. Tikai nedaudzām kompānijām izdevies izdzīvot 500 gadus. Gandrīz jebkurā vēstures periodā par gandrīz jebkuras kompānijas akcijām es uzvarēšu šajās derībās. Vēsture gandrīz par 100% ir manā pusē.

Tomēr manai likmei ir kāda problēma, neskaitot to, ka derību slēgušās puses pēc 500 gadiem būs jau mirušas. Uz ko mēs derēsim: uz 1 000 USD, 5 000 USD vai pat miljardu USD? Šīs likmes šķiet par augstu? Man gan nē...vai esmu kļuvis vēl neprātīgāks? Nē, neprātis ir tas, kurš pieņems likmes ASV dolāros.

Pat ja jums ir savs optimistisks skatījums uz mūsu (ASV) valsts nākotni, ilgtermiņa rādītāji papīra valūtai neiedvesmo. Šīs dolāru banknotes varbūt arī kaut ko maksās nākotnē pēc 500 gadiem – muzejā, nevis uz ielas. Pat pie patstāvīgas 2% inflācijas gadā pēc 500 gadiem miljons dolāru pirktspēja būs nedaudz vairāk nekā šodienas 50 dolāriem.

Iespējams, jūs vienalga domājat, ka zelts ir nejēdzība. Nekādu problēmu. Tomēr lielākā daļa cilvēces ar jums nav vienisprātis. Patiesībā cilvēki jau daudzus tūkstošus gadu augstu vērtē zeltu. Tas pārdzīvojis karus, depresijas, epidēmijas un dabas kataklizmas. Kāds joprojām tērēs lielu naudu uz somiņām, kuras nav vajadzīgas. Citi pirks zeltu, kurš glabājas seifā un neko nedara. Varbūt zelta noliedzējiem ir taisnība, ka zeltu pirkt ir muļķīgi, bet tas neliks cilvēkiem atteikties no tā iegādes.

Autors: Vedran Vuk, ekonomists un publicists, viens no Mizesa Institūta autoriem (www.mises.org/); tulkots - latgold.lv