Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, vēsta laikraksts "Dienas Bizness".

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni.

Līdz ar šādām tendencēm zelts par sevi atgādinājis kā par tādu instrumentu, kas palīdz diversificēt portfeli. Proti, ja akciju cena sarūk, tad ideālā gadījumā zināmu atsvaru palīdz radīt citu ieguldījumu vērtības izmaiņa. Zelts tīri labi var iederēties kāda diversificēta portfeļa sastāvā, jo ir cerības, ka tā cena uzvedīsies atšķirīgi no akcijām, tādējādi investoriem nodrošinot labas ieguldījumu sabalansēšanas iespējas.

Šāda investoru interese par zeltu nozīmē atšķirīgu situāciju no šā gada februāra vērojamās ainas. Toreiz uz straujāka akciju cenu krituma fona tika pārdots arī zelts, kura cena gada otrā mēneša skatījumā saruka par 2%.

Tradicionāli zeltam visai smagnēji klājas tajos brīžos, kad investori gaida procentlikmju palielināšanos. Šī metāla turēšana nenodrošina regulārus procentu ienākumus (tā drīzāk saistās ar zināmām drošas uzglabāšanas izmaksām). Tas nozīmē, ka zeltam ir grūtāk konkurēt ar obligācijām un banku depozītiem. Šobrīd gan daži eksperti piebilst, ka negatīvo faktoru kokteilis ir pietiekami bagātīgs, lai interese par zeltu tomēr būtu.

«Dažu pēdējo nedēļu cenu izmaiņas liecina, ka zelts apstiprinājis savu drošā patvēruma lomu. Tuvākajā laikā papildu katalizatori tālākam zelta cenas pieaugumam var būt ASV dolāra cenas atkāpšanās, kritums akciju tirgū un vājāki ekonomikas dati,» teic Šveices bankas UBS analītiķi.

«Ir bijušas šaubas, ka zeltam piemērojams drošā patvēruma statuss. Nesenā šī metāla cenas reakcija uz notikumiem akciju tirgū apstiprina, ka tāds statuss tam tomēr ir. Agrākās likmes, kas pirms tam liktas uz zelta cenas samazināšanos, var sarukt vēl vairāk, ja plauks tālāka neskaidrība un būs spēcīgs fiziskais pieprasījums no drošības meklētāju puses,» piebilst cita Šveices finanšu uzņēmuma Julius Baer izejvielu eksperti.