Pirms nedaudz vairāk nekā gada Kolumbijas valdība paziņoja, ka izdevies uziet 1708.gadā nogremdētās spāņu galeonas «San Hosē» vraku. Pretenzijas uz tajā esošajiem dārgumiem (to vērtība, pēc dažām drosmīgākajām aplēsēm, tiek rēķināta pat 17 miljardu dolāru apmērā) pieteica gan Spānija, gan amerikāņu zemūdens dārgumu meklētāju kompānija «Sea Search Armada». Kolumbija tās, protams, noraidījusi, taču tiek prognozēta ilga tiesāšanās, kurā varētu iesaistīties arī Peru – tieši no šai valstij mūsdienās piederošās teritorijas taču tika izvestas bagātības.

Precīzu vraka atrašanās vietu Kolumbijas amatpersonas nav izpaudušas, bet kā gandrīz vienīgais pierādījums tam, ka uziets tieši «San Hosē», nevis kāda cita spāņu burinieka vraks, tiek minēti šai galeonai raksturīgie lielgabali. Pašlaik vēl nav skaidrs, vai no 200 metru dziļuma mēģinās izcelt tikai kuģa kravu vai arī visu vraku, lai gan runas par «Skandināvijas muzejiem līdzīga» muzeja ierīkošanu Kartahenā liek domāt, ka «San Hosē» grasās izcelt pilnībā. Tas prasīs vismaz vairākus gadus, turklāt labākajā gadījumā – ja izcelšanas procesu neapturēs tiesāšanās.

Domstarpības ar amerikāņiem

Nedz vēsturniekiem, nedz zemūdens arheologiem, nedz dārgumu meklētājiem «San Hosē» nosaukums nav svešs. Attiecīgās aprindās šo ilgi meklēto vraku pat dēvē par Svēto Grālu. Galeona pārvadāja dārgumus, ko spāniešu kolonizatoriem bija izdevies salaupīt Jaunajā pasaulē (lielākoties mūsdienu Peru un Bolīvijas teritorijā) – kuģa tilpnes bija piekrautas ar zelta un sudraba stieņiem un monētām, smaragdiem un citiem dārgakmeņiem. Šo kravu Spānijā nepacietīgi gaidīja karalis Felipe V, kuram tā bija nepieciešama, lai finansētu Eiropu pārņēmušo Spānijas mantojuma karu. Tas sākās pēc pēdējā Hābsburgu dinastijas monarha nāves 1700.gadā un turpinājās līdz pat 1713.gadam.

Taču līdz Spānijai galeona tā arī nenonāca – britu karakuģis pēc neilgas kaujas to nogremdēja netālu no Kartahenas ostas, kur spāņu jūrnieki bija cerējuši patverties, pirms doties ceļā uz Havanu, lai tālāk burātu uz Spāniju. Kauja notika kaut kur starp Rosario un Baru salām, taču precīzas tās koordinātas arhīvos, protams, nebija norādītas. Kolumbijas amatpersonas, paziņojot par atradumu, atteicās atklāt precīzu atraduma vietu, vien uzsverot, ka «San Hosē» nogrimusi Kolumbijas teritoriālajos ūdeņos.

Uzmanību vērts pievērst vēl vienai frāzei – vraks esot uziets vietā, kur to «neviens līdz šim nav meklējis». Tas ir acīmredzams signāls amerikāņu kompānijai «Sea Search Armada», kas jau gadu desmitiem ilgi strīdas un tiesājas ar Kolumbijas valdību tieši saistībā ar «San Hosē». Savukārt šī kompānija, starp kuras īpašniekiem bijuši tādi pazīstami cilvēki kā nu jau mirušais aktieris Maikls Lendons un bijušais prezidenta Ričarda Niksona padomnieks Džons Ērlihmans, atgādina, ka jau 1982.gadā paziņojusi par «San Hosē» atrašanās vietu. Tika noslēgta vienošanās ar Kolumbijas valdību, kas paredzēja izcelto bagātību sadalīšanu – sākotnēji «Sea Search Armada» pretendēja uz 50% no to vērtības, bet vēlāk samierinājās ar 35%. Taču pēc diviem gadiem Kolumbija faktiski lauza vienošanos, piedāvājot amerikāņu kompānijai vairs tikai 5% no atraduma vērtības. Kopš tā laika abas puses tiesājas, un pagaidām virsroku guvusi Kolumbija – 2011.gadā ASV tiesa atteicās izskatīt «Sea Search Armada» prasību par 17 miljardu dolāru lielas kompensācijas piedzīšanu no Kolumbijas valsts izjukušā darījuma dēļ. Visticamāk, tieši šīs prasības dēļ medijos nokļuvis tik augsts kuģa kravas novērtējums – avoti Kolumbijas valdībā izteikušies, ka tā vērtība varētu būt no viena līdz četriem miljardiem dolāru.

Turpinājums sekos...

ATTĒLĀ AUGŠĀ: Flote – XVIII gadsimta sākumā Jaunajā pasaulē salaupītās bagātības uz Spāniju lielākoties transportēja galeonās.

Avots: nra.lv