Īstie latviešu vasaras saulgrieži jau iestājušies, bet vēl daudzi tos atzīmē tikai 23. un 24.jūnijā.
Zelts turības simbols ir bijis gadsimtiem, pat gadu tūkstošiem. Ja runā par pārbaudītām vērtībām, tad investīciju pasaulē nav daudz tādu lietu, kuras varētu lepoties ar ilgāku vēsturi nekā zelts.
Pasaules populārākais dārgmetāls ir zelts, kura ķīmiskais zelta simbols AU (Aurum) latīniski nozīmējot “mirdzošā rīta ausma”.
Ne viss ir zelts, kas spīd, taču šis raksts būs par kādu mistisku un noslēpumainu vietu, kas, iespējams, tiešām ir no zelta vistiešākajā nozīmē.
Kad pienākuši grūtāki laiki, pieaug inflācija un citās nedienās, gudri ļaudis saka - visdrošāk tādās situācijās turēties pie zelta un briljantiem, jo tiem vērtība nekad nezūd.
Nesen publicējām interesantu rakstu par vismaz trim iemesliem, kādēļ pēc ilgiem un pamatīgiem meklējumiem zelts tik un tā negrib doties rokās, šoreiz turpinājums ar vēl trim argumentiem, kādēļ tā notiek.
Esam stāstījuši, kā 2.pasaules kara laikā pamatīgi tika aplaupīta Latvijas valsts, kad tika atņemta liela daļa tās zelta krājumu, šoreiz cits, bet līdzīgs stāsts par citu valsti – Spāniju.
Kāda pusaudze no Vācijas brīvdienu ceļojuma laikā Bavārijā atradusi zelta stieni, ko viņa drīkstējusi paturēt, jo nav noskaidrots tā īpašnieks.
