Ideāls briljants ir pilnīgi caurspīdīgs un bezkrāsains. Bet pārsvarā gandrīz visi lielie briljanti nav ideāli.
Briljantu krāsu iedala divās grupās – tradicionālās krāsas un fantāziju (iedomu) krāsas. Pirmā grupa ietver bezkrāsas un visu dzelteno toņu krāsu skalu.
Attēlā redzama tradicionālo briljantu krāsu shēma. Amerikas gemoloģijas institūts izstrādājis balto dimantu krāsu gradāciju no D (bezkrāsains) līdz Z (koši dzeltens) – šī gradācija kļuvusi vispārpieņemta, aizstājot agrākās krāsu gradācijas. Visaugstāk tiek vērtētas krāsas, kas tuvu D, taču arī tieši Z krāsa ir ar augstu vērtību. D-F dimanti skaitās bezkrāsaini, G-J – gandrīz bezkrāsaini, K-M – viegli iekrāsoti, N-Y ir gaiši dzelteni.
Otrā grupa ietver fantāziju (iedomu) krāsas briljantus.
Briljanta krāsu nosaka ķīmiskie piejaukumi un/vai strukturālie defekti kristāliskajā režģī. Atkarībā no krāsas tīrības un intensitātes tā var pazemināt vai palielināt briljanta vērtību. Pērkot šādu briljantu, īpaša uzmanība jāpievērš krāsas intensitātei – jo spilgtāks un piesātinātāks briljants, jo vērtīgāks.
