Briljantu vēsture cieši saistīta ar dimanta vēsturi. Nevienam nav zināms, kurš un kad tieši atrada pirmo dimantu pasaulē. Tiek uzskatīts, ka pirmie dimanti tika atrasti 4. gadsimtā pirms mūsu ēras Indijā. Senatnē tos uzskatīja par dievu velti, tāpēc dimantiem piešķīra īpašu un reliģisku nozīmi. Senie grieķi ticēja, ka dimanti ir dievu asaras, senie romieši – ka dimanti ir zvaigžņu atlūzas. Indieši nēsāja dimantus kā talismanus un ticēja, ka tie pasargā no ļauniem gariem un nes veiksmi.
Indija bija galvenā dimantu piegādātāja līdz 18. gadsimta vidum, kad atradnes jau bija lielā mērā izsmeltas. Pirmās atklātās dimanta atradnes bija ārpus Indijas – Brazīlijā (1725. gads). Mūsdienās komerciāli izdevīgākās atradnes atrodas Āfrikā, no tām dimantiem visbagātākās ir Dienvidāfrikā, Namībijā, Botsvānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Angolā, Tanzānijā un Sjerraleonē. Komerciāli izmanto arī dimantu atradnes Kanādas Ziemeļrietumu teritorijās, Sibīrijā (pārsvarā Sahas republikā), Brazīlijā un Austrālijas ziemeļu un rietumu daļās. Joprojām visā pasaulē notiek aktīvi jaunu dimantu atradņu – kimberlīta un lamproīta piltuvju meklējumi.
1826. – Krievija
1851. – Austrālija
1867. – Dienvidāfrika (pirmie Āfrikas dimanti)
1901. – Venecuēla
1906. – ASV (Arkanzasas štats)
1906. – Kongo Demokrātiskā Republika
1908 – Namībija
1912 – Angola
1920 – Gana (pirmie dimanti Rietumāfrikā)
1969 – Ķīna
